Tā kā Kuldīgā topošais Mākslas un radošais klasteris būs vairāk saistīts ar diziana jomu, tad Kuldīgas Mākslinieku rezidence jau vairākus gadus rīko vasaras skolu, kuras laikā top gan programmas, gan idejas. Tā pērn skolas daībnieki strādāja gaismas dizaina meistarklasēs, bet šogad tas bija pakalpojumu dizains – metode, ar kuras palīdzību pakalpojuma sniedzējs var ieviest jaunus, inovatīvus pakalpojumus vai arī uzlabot esošo pakalpojumu kvalitāti un klientu apmierinātību.
“Vasaras skolas saturiskais uzstādījums cieši sasaistās ar mūsu valsts ekonomiku. (..) Mūsu valstī 75% no valsts ekonomikas veido pakalpojumi. Šīs vasaras skolas laikā mēs raudzīsimies, kas ir pakalpojumu daba,” norāda antropologs Viesturs Celmiņš.
Sadarboties ar vasaras skolu piekrita viens no lielākajiem pakalpojuma sniedzējiem Latvijā – Latvijas Pasts. Skolas dalībnieki pārstāvēja dažādas jomas.
Kopumā tās bija trīs darba grupas, kas nedēļas laikā pētīja pakalpojuma kvalitāti pastā. Viena no galvenajām problēmām ir garās rindas, tāpēc tika ieteikts uzlabot rindu regulējošas mašīnas un piemērot tās konkrētai pasta nodaļai. Tāpat uzlabojumi nepieciešami sūtījuma izsekošanai, lai klients var izsekot, cik tālu nokļuvis viņa sūtījums un kad tas nonācis pie adresāta. Tāpat par klienta laika šķērdēšanu tika atzīta sīkpaku sūtīšana no pasta nodaļas. Viņu ieteikums – viedā pastkaste – tas ir, par pasta filiāli kļūst pastkaste.
“Mēs gribam panākt, ka pasta kastē var ievietot ne tikai to, ko caur caurumu var ielikt,” saka Starptautiskā biznesa attīstības nodaļas pārstāvis Andris Eglājs. Viņu papildina Latvijas Pasta darbiniece Inga Raubena-Upmale. “Tas, ko es visvairāk sapratu – cik tālu mēs dažreiz esam no realitātes kā pakalpojuma veidotājs. Izdomājam, ko klients varētu gribēt. Nav jau tā, ka nerunājam ar klientu, bet ne vienmēr tie kanāli ir vislabākie,” pauž Raubena-Upmale.
Pasta vadība atzina, ka īstenojamas ir visas idejas – dažas jau pavisam drīz, bet tām, kurām nepieciešamas lielāks investīcijas – ilgākā laika posmā.
