Dienas ziņas

Māju energoefektivitātes paaugstināšanas tempi Latgalē – lēni

Dienas ziņas

Pirmā un otrā klase atsāks mācības klātienē

Mazie veikaliņi pandēmijas laikā

Kuldīgas mazo veikalnieku ieskatā EM piedāvātais tirdzniecības modelis rada nevienlīdzīgu konkurenci

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

“Esam ļoti vīlušies,” – tā par valdībā pieņemto konceptuālo vienošanos atbalstīt Ekonomikas ministrijas piedāvāto drošas tirdzniecības modeli no 8. februāra norāda mazo specializēto veikaliņu īpašnieki Kuldīgā. Iebildumi ir nevis par drošības pastiprināšanu, bet gan par to, ka tie veikali, kas pārtiku vai higiēnas preces tirgo ne mazāk kā 70% no preču sortimenta, tagad drīkstēs klātienē tirgot visas preces bez ierobežojuma. Tas rada nevienlīdzīgu konkurenci ar mazajiem veikaliņiem, kas pārtiku un higiēnas preces netirgo. 

Kuldīgas vecpilsētā esošā veikala “Akcents” durvis ir slēgtas. Bet aiz tām notiek rosība – veikala īpašniece Ineta Ausmane izšuj dažādus apģērbus – daļa ir pasūtīta, daļa top priekšdienām, kad tos drīkstēs pārdot tiešajā tirdzniecībā, jo attālinātā pārdošana, kas šobrīd ir atļauta, nesokas nemaz – cilvēki to neizvēlas. 

Tomēr īre ir jāmaksā, un izšuvumi ir vienīgais glābiņš. Bet tas nav glābiņš tiem 63 mājražotājiem amatniekiem, kuru darinājumi ir veikaliņā – lielākā daļa ir to preču sarakstā, kurus tieši nedrīkst pārdot. Tik ļoti liktās cerības, ka valdība atvieglos ierobežojumus, nesušas lielu vilšanos. Ausmane to nosauca par klaju diskrimināciju. 

“Izkontrolēt mūs var vairāk nekā tos lielos. Vai mazpilsētās viņi ir bijuši? Es nelūdzu palīdzību, ļaujiet tikai strādāt,” sacīja veikala īpašniece.

To, ka netiešā tirgošanās nekompensē to, ko tiešā, atzīst visi uzrunātie Kuldīgas mazo specializēto veikaliņu īpašnieki. Lielākajā daļā no tiem vienlaicīgi telpās var atrasties ne vairāk kā trīs pircēji, tādēļ jo īpaši ir neizprotama atļauja paplašināt nopērkamo preču klāstu tajos veikalos, kas pārsvarā tirgo pārtiku un higiēnas preces, bet neatļaut to pašu tirgot specializētajiem veikaliem. 

SIA “PC Konsultants” komercdirektore Antra Dilāne norādīja: “Ja godīgi, es nesaprotu, ko viņi domā, ko viņi saprot, un vai viņi saprot, ka ir mazākas pilsētas, mazāki veikali, ir lauki, ir cilvēki, kas nevar pasūtīt internetā visu nepieciešamo.”

Savukārt veikala “Triko” īpašniece Dagnija Vite skaidroja: “Šeit burzma nekad nav bijusi, nokontrolēt, lai te nebūtu vairāk kā divi cilvēki, – to var vienkārši, te nav lielveikals. Tā īsti nav skaidrs – tas Covids ir apakšbiksēs, tai apakškreklā? Nu, taču ne.”

Lai arī jaunie grozījumi tapuši sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK), ar šā brīža valdības konceptuālo vienošanos par izmaiņām mazie veikali tomēr nav apmierināti. 

“Tā ideja ir tāda, ja ir izstrādātas drošas tirdzniecības prasības, ja ir pietiekami drošas, tad būtu jāatver viss. Ja visu neatver, tad ir nevienlīdzīga konkurence, un nevienlīdzīga konkurence ir slikti nosacījumi,” atzina LTRK Tirdzniecības padomes vadītājs Aivars Arums 

Ekonomikas ministrijā EM skaidroja – diskusijas par šo jautājumu bijušas garas, bet lēmumi pieņemti epidemioloģisko apsvērumu dēļ. 

EM parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis pamatoja: “Mums kā Ekonomikas ministrijai, protams, ir vēlme, lai mazie veikaliņi varētu strādāt, kaut ierobežotos apjomos, bet strādāt. Mēs arī saprotam, ka neviens atbalsts nekompensē to, ko var pats uzņēmējs ar savu darbu nopelnīt. Bet šis lēmums ir pieņemts epidemioloģiskās drošības dēļ. Tieši pēc veselības ekspertu ieteikumiem. Es saprotu konkurences bažas, viņas ir tiešām izprotamas, bet tas ir pārejas perioda regulējums.”

Konceptuāli atbalstīto EM piedāvāto drošas tirdzniecības modeli valdība plāno pieņemt 4. februāra sēdē.

KONTEKSTS:

Ekonomikas ministrijā (EM) informēja, ka valdība konceptuāli atbalstīja ministrijas piedāvāto drošas tirdzniecības modeli un no šā gada 8. februāra uzsākt pakāpenisku pāreju uz to – paplašināt preču pieejamību klātienē, vienlaikus nosakot papildu drošības prasības tirdzniecības vietām un pastiprinot to kontroli.

Drošākas tirdzniecības nosacījumi ietver virkni prasību, tostarp, ka visās tirdzniecības vietās jānodrošina efektīvāka apmeklētāju plūsmas kontrole un ļoti stingras fiziskās distancēšanās prasības, tajā skaitā tirdzniecības zālēs (veikalos), pie tirdzniecības vietu ieejām, izejām, un atsevišķas prasības tirdzniecības centros.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti