Atskatoties uz tūrisma nozari Kurzemē 2020. gada pandēmijas laikā, Kurzemes tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs Artis Gustovskis to iedala četros pandēmijas periodos. Pavasarī visvairāk reģionos cieta viesnīcas, jo robežas tika slēgtas un atlika tikai vietējais tūrists. Taču šajā situācija bija ieguvēji, īpaši Kurzemes mazie kempingi vai viesu mājas.
„Sāka iegūt mazie tūrisma uzņēmēji, kempingu mājiņas, Kurzemē tās izvietotas aptuveni 8 – 10 metru attālumā, izpildīja Eiropas pandēmijas ierobežojumus. Tā tomēr ir tūrisma nesezona, un cipari kopumā nav ārprātīgi lieli,” stāsta Gustovskis.
Piedzīvots arī Kurzemes tūrisma zelta periods. Tas sākās 15. maijā, kad Latvijā varēja ieplūst kaimiņvalstu tūristi.
„Tas bija īpaši zīmīgs – kā zelta periods. Tūrisma plūsma bija vienkārši nenormāla. No 15. maija līdz septembra vidum milzīgs lietuviešu un igauņu pieplūdums, arī vietējo apmeklējums, īpaši Kurzemes piekrastē. Kā sacīja paši uzņēmēji – tas pārsniedza jebkādus iepriekšējo gadu rādītājus un ciparus,” stāsta eksperts.
Kempingi piejūrā bijuši pārpildīti, un atrast nakšņošanas vietas arī viesu mājās nebija viegli.
Tad sākās trešais periods, kas ir septembra vidus, – kārtējie ierobežojumi, un apstājas plūsma arī no kaimiņvalstīm.
„Turpinās vietējo tūristu apmeklējums nedēļas nogalēs uz lauku pilsētām, bet oktobra sākumā saslimstība pieauga – uz Daugavpili un Kuldīgu pilnīgs tūristu un nakšņotāju „lockdown”,” stāsta Gustovskis, ar to domājot pilnīgi tūristu plūsmas bloķēšanu.
To apstiprina arī Kuldīgas aktīvā atpūtas centra vadītāja Jana Bergmane: „Ietekmēja diezgan strauji, kaut gan uzņēmējiem netipiski iezīmējās pozitīva ziņā līdz pat oktobra beigām. Bet tas bija viens moments. Tiklīdz kā izskanēja ziņa, ka Ministru kabinets pieņems atsevišķi Kuldīgai un Daugavpilij stingrākus ierobežojumus,
tajā brīdi līdz pat 80% atceltas rezervācijas naktsmītnēm, atteikti grupu pieteikumi apskates objektiem, atceltas autobusu grupas.”
Situācija tiešām bijusi nepatīkama, jo cilvēki uzreiz noreaģēja uz šīm ziņām, izslēdzot Kuldīgu kā galamērķi, kas, pēc kafejnīcas „Kursas zeme” saimnieku Dzintras un Ingmāra Lādenu domām, nav pareizi. Turklāt kafejnīcas un restorāni īpaši cenšoties ievērot piesardzību, stāsta saimnieki.
„Mums bija pieteiktas rezervācijas, 20 cilvēki, rīdzinieki bija pieteikušies, atcēla rezervāciju, jo uz Kuldīgu tagad nevarot braukt, Kuldīga ir [Covid-19] perēklis,” stāsta Dzintra.
„Viss apstājas ažiotāžas dēļ. Tika radīta masu psihoze, ka te ir kaut kādas briesmas un šausmas, bet kafejnīca vispār ir tīrākā vieta, kur pēc katra apmeklētāja viss tiek notīrīts.
Pavasarī izveidojām aizsargbarjeras, lai cilvēkus var atdalīt citu no cita,” norāda Ingmārs.
Saulainā pēcpusdienā kafejnīcas terasē ārpusē kafiju malko četras kuldīdznieces. Viņas sēž atstatus. „Mēs kā vietējie iedzīvotāji priecājamies par dabu, kāpēc nesēdēt ārā, svaigā gaisā. Šajā brīdī jā, bet vēl ir darba laiks. Tad jau Rīga arī ir liels perēklis, tad jau Rīgā arī nekur nevar iet…” viņas spriež.
Tikmēr kafejnīcas saimnieki pieļauj, ka darbinieku skaita samazināšana būs jāsāk ātrāk, nekā tas bija šogad domāts. Arī pavāriem dienas lielākā daļa jānosēž bez darba, bet alga ir jāsamaksā. Tas viss ietekmē nelielos uzņēmējus.
Tūrisma eksperts Artis Gustovsis uzskata, ka daudziem būs jāiemācās pielāgoties. „Bieži un daudz turpmākajā laikā noteiks tas, cik katrs uzņēmums ir fleksibls uz vairākiem faktoriem. Tas jau ir sen pierādīts, ka ir tiešā korelācija starp laika apstākļiem un tūristu plūsmu uz Kurzemi no Rīgas un citiem Latvijas reģioniem. Bieži vien uzņēmējs savieno labu cenu, redzot, ka ir labs laiks, viņš uzreiz izjūt pieplūdumu,” skaidro eksperts.
Gustovskis uzsver, ka ieguvēji turpmāk būs tie, kuri izdomās, kā tūristam savā naktsmītnē piedāvāt vairāk vietu, jo tieši šaurība vai kontaktēšanās iespējamība radot bailes no saslimšanas.
