Sadaļas Sadaļas

Kuldīgā attaisnojušies ieguldījumi biomasas koģenerācijas stacijā

Siltumenerģijas tarifa samazināšanos Kuldīgā var gaidīt 2019. gadā, kad SIA „Kuldīgas siltumtīkli” pabeigs maksāt kredītu, kas tik ņemts, lai uzbūvētu modernu biomasas koģenerācijas staciju. Ar šķeldu kurināmā stacija ir sasniegusi savus mērķus, tā pēc trīs gadu darbības secina „Kuldīgas siltumtīklu” vadība. Kuldīgā kā kurināmais tiek izmantota tikai šķelda.

Kuldīgā darbojas divas ar šķeldu kurināmas katlu mājas. Modernāko un jaunāko ar biomasas koģenerācijas staciju, kas ražo arī elektrību, sāka izmantot 2012. gadā. Pagājuši trīs gadi, un SIA „Kuldīgas siltumtīkli” valdes priekšsēdētājs Artis Roberts spriež, ka vairāku miljonu vērtais ieguldījums ir sevi attaisnojis:

„Mēs esam izpildījuši to, ko bijām ieplānojuši. Vilšanās nav, izvēle - gan būvnieku, gan tehnoloģiju - ir pareizā. Esam atrisinājuši drošības jautājumu. Riski sadalās pa vairākām katlu mājām. Gūstam papildu ienākumus no elektrības, pagaidām gan šie ienākumi vairāk tiek novirzīti kredīta maksājumu segšanai, jo investīcijas ir jāatmaksā. ”

Vienlaikus siltumtīklu modernizācija Kuldīgā ļāvusi saglabāt stabilu tarifu. Par samazinājumu gan varēs runāt tikai tad, kad būs atdots kredīts, spriež Artis Roberts. Tas notiks 2019. gadā.

„Kad kredīts būs nomaksāts, tas, ceram, būs finansiāls ieguvums arī iedzīvotājiem. Tarifam vajadzētu samazināties. Jāskatās, cik būs nolietojušās iekārtas, kādas investīcijas būs vajadzīgas. Daļēji ienākumus varēsim novirzīt tam, lai kompensētu ražošanas izmaksas,” skaidro Artis Roberts.

SIA „Kuldīgas siltumtīkli” teritorijā ievesta kārtējā šķeldas krava. Tā tas notiek visu apkures sezonu, lai nodrošinātu pilsētu ar kurināmo. Tehniskais direktors Jānis Keišs uzskata, ka iekārtas līdz šim darbojušās atbilstoši plānotajam:

„Iekārta darbojas normāli, reizi gadā taisām apkopi, uz mēnesi apturam visas iekārtas, jaucam ārā, tīram, eļļojam. Tas notiek augustā. Septembrī darbu atsākam. Kurināt šķeldu ir sarežģītāk, tāpēc kurtuve ir dārgāka.”

Iekārtām būtu jākalpo vismaz 30 gadus, bet, lai saglabātu šādu stabilu uzņēmuma darbību, nepieciešama skaidrība nākotnē. Valdes priekšsēdētājs Artis Roberts uzskata, ka straujas izmaiņas enerģētikas likumdošanā raisa paniku: „Pieredze ir tāda, ka nav jāpaiet 10-20 gadiem, kardinālas izmaiņas var notikt pēc gada - diviem. Gribas, cerēt, ka līdz 2019. gadam, kamēr jāmaksā kredīta maksājumi par investīcijām, mēs gribam cerēt, ka nenotiks krasākas izmaiņas.''

Pēdējā laikā samazinās elektrības pārrāvumi, kas saistīti ar vētrām, tāpēc ģeneratoru nākas darbināt arvien retāk. Ir bijuši gadījumi, kad ģenerators jādarbina 12 stundas. Šādas situācijas nav atkārtojušās.

„Ir reizēm pārrāvumi. Pēdējo gadu laikā situācija uzlabojas. Šajās nedēļās, kad bija lielie vēji, tikai dažas reizes noraustījās. Domāju, ka ''Latvenergo'' pūliņiem – izzāģēt kokus gar līnijām – ir labi rezultāti,” secina Roberts.

Jāpiebilst, ka Kuldīgā jau ilgāku laiku ir viens no zemākajiem tarifiem Latvijā. Tarifs nav mainīts no 2009. gada. Kopumā saistībā ar gāzes cenu kritumu Latvijā apkures izmaksas samazinās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt