“Lai gan es Latviju ļoti labi pazīstu, tie Kuiviži man bija paslīdējuši garām. Es stāvēju Rīgā, Bolderājā, kur smird un akmeņogļu putekļi iet pa gaisu,” stāsta Uldis Viesturs Sprūdžs, kurš nu jau gadus septiņus ir kuivižnieks. Mazajā ostā mājvietu radusi arī viņa jahta. Nomainīt tās mājvietu no Rīgas ostas pret Kuivižiem licis lielās ostas piesārņojums.
“No sākumu mēs te bijām divi, tagad ir vairāk. Jā, ir attīstība tik, cik vajag, tik ir, man tur patīk,” saka Sprūdžs.
Kuiviži tagad ir jahtu un zvejnieku osta. Tā ir Salacgrīvas ostas pārziņā.
Salacgrīvas ostas pārvaldnieks Ivo Īstenais zina stāstīt, ka, kādreiz beidzoties zvejnieku kolhozu laikiem, Kuivižu ostā bija visai bēdīga ainava: “Tur visa flote bija, tad viņa pārnāca uz šejieni [Salacgrīvu], attīstīja Salacgrīvu. Kuivižos piekrastes zvejnieki tur lašus ķēra, kur ir fotogrāfijas, kur laivas pilnas ar lašiem, beidzās tie „zelta” laiki, pienāca kapitālisms nežēlīgais, nu tad tur bija, kā bija. Tad tie Kuiviži gan izskatījās bēdīgi.
Bet gan pārvaldes, gan pašvaldības, gan privātā iniciatīva ir tos Kuivižus pacēlusi atkal augšā. Nu tur ir kā diena pret nakti, kas tur ir sadarīts.”
Kuivižu ostas attīstība sākās pirms gadiem 16, kad vietējais zvejnieks Kārlis Kleins tur dibināja savu uzņēmumu SIA „Baņķis” un, izmantojot Eiropas Savienības fondus, uzcēla saldētavu.
“Tur bija plika vieta, izgāztuve, kur mēs ar ES fondu naudu vieni no pirmajiem piekrastes zvejniekiem šo projektu realizējām. Uzcēlām saldētavu, lai būtu zivij tā pievienotā vērtība, jo tajā brīdī bija krīze “konservniekiem”, kad diktēja: šodien es ņemu par tādu, šodien es vispār neņemu. Tad mēs bijām tādi kā drusku neatkarīgi. Pateicoties arī pašvaldībai, ir „pričels” uztaisīts ostā, ir Kuivižu moli sakārtoti, ir osta pāris reizes padziļināta. Tā kā uz priekšu ir gājuši,” norādīja Kleins.
Kuivižu ostas attīstībā savu artavu dod arī Salacgrīvas novada pašvaldība un Salacgrīvas ostas pārvalde. Tā, ieguldot līdzekļus, sakārto infrastruktūru.
“Mēs te savilkām elektrību, ūdeni. Tas viss tur ir, ņem. Slēdzies klāt, ja tu gribi, ko darīt, tur jau ir viss savākts. Bet vajadzēja vienam pirmajam ienākt, kas savāc to vidi. Tu skaties: o, te jau viss ir, tātad tā vērtība jau ir pieaugusi,” sacīja Īstenais.
Reizē ar vietējo zvejnieku, uzņēmuma „SIA Baņķis” aktivitātēm ostā rosīties sāka arī tūrisma jomas uzņēmēji, tapa atpūtas komplekss „Kapteiņu osta”.
Kā pastāstīja SIA „Baņķis” finanšu direktors Guntis Bergs, tieši pēdējos gados un arī šogad Kuivižos var redzēt uzņēmēju aktivitāti: “Pāri ielai ir arī tūrisma nozares pārstāvis, kur ir ēstuve un viesnīcu vietas. Tāpat te atvērās netālu mini zoo, tas droši vien ir Covid-19 sakarā radies tāds spontāns uzņēmums. To apmeklē. Tad arī to pieminēto ēstuvīti, kur vecajās kolhoza garāžās tika izbūvētas normālas atpūtas vietas. Tad vēl tur tālāk, pa ķēniņa ceļu saucamo, tur jau arī viens uzņēmums, kas ar ogu apstrādi, saldēšanu un sulu ražošanu nodarbojas. Tā kā te, Kuivižos, nav nemaz tik maz to uzņēmēju.”
Salacgrīvas ostas pārvaldes pārvaldnieks Ivo Īstenais secina, ka savulaik vietējo zvejnieku aizsāktais mazajā ostā Kuivižiem ir devis būtisku starta signālu turpmākajai attīstībai.
“Un ir vēl interesenti, kuri grib turpināt. Tur vēl kaut kādas brīvas teritorijas ir, kur kaut ko attīstīt tūrismam. Tā kā tie Kuiviži ir tā kā mazs magnēts. Godīgi sakot nav ne maz līdz galam izskaidrojams, kāpēc, kur tiešām cilvēki vēlas, nu ne jau gluži pa durvīm laužas iekšā, bet ir, kas grib šeit kaut ko darīt. Tur kaut kāds šarms ir acīmredzot,” piebilda Īstenais.
Jāpiebilst, ka Kuivižu ostā ir arī sakārtota infrastruktūra, lai tur varētu piestāt jahtas un būtu arī iespēja atpūsties burātājiem.
