Tā kā no uzņēmuma vadības pieņemami priekšlikumi nav saņemti, ieteikumus par tālāko iespējamo rīcību sagatavos Privatizācijas aģentūras meitas uzņēmums, kurš tika izveidots īpaši metalurģijas uzņēmuma saistību pret valsti pārraudzībai.
Kučinskis jau iepriekš pauda – nav pazīmes, ka uzņēmums varētu atsākt darbu. Nu viņš pieļauj – ja uzņēmums neatsāks darbu, tad visas tā saistības pret valsti 60 miljonu eiro apjomā, var arī neizdoties atgūt.
Pašlaik valsts interesēs ir uzņēmumā neieguldīt papildus līdzekļus. “Valdība saprotot, ka mūsu interesēs ir neieguldīt vairāk naudas nekā tas jau ir izdarīts un, otrkārt, atgūt augstāko parāda summu,” norādīja Kučinskis.
Jau ziņots, ka EM strādāja pie iespējamajiem scenārijiem, kāda varētu būt Latvijas valdības rīcība attiecībā uz "KVV Liepājas metalurgs". Šos scenārijus skatīšanai valdībā plānots iesniegt otrdien. Līdz tam "KVV Liepājas metalurga" akcionāriem vēl bija iespēja iesniegt savus priekšlikumus uzņēmuma restrukturizācijai.
"Gaidīsim, vai tomēr akcionāri reaģēs," iepriekš teica ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ("Vienotība"), norādot – akcionāriem līdz 17.maijam vēl ir laiks "nopietna piedāvājuma iesniegšanai".
Tāpat vēstīts, ka pirms vairāk nekā gada par finanšu grūtībās nonākušā Liepājas uzņēmuma īpašnieku kļuva Ukrainas holdings "KVV Group", kas solīja 70 miljonus eiro par ''Metalurgu'' samaksāt vairāku gadu laikā. Pašlaik atlikušais parāds valstij ir 60 miljoni eiro, norādīja Valsts kase.
Taču neilgi pēc darījuma "KVV Liepājas metalurgs" atkal nonāca finanšu problēmās un lūdza Valsts kasei līdz 2020.gadam atlikt maksājumus par rūpnīcu. Lai to vērtētu, uzņēmumam pieprasīts restrukturizācijas plāns, kas valdībā iesniegts marta sākumā.
Vēlāk Ukrainas investori paziņoja par AS "KVV Liepājas metalurgs" rūpnīcas konservāciju, to skaidrojot ar augstajām elektroenerģijas izmaksām un slikto situāciju metāla nozares tirgū. Lai uzturētu iekārtas un apsargātu teritoriju, "Liepājas metalurgā" pagaidām saglabātas 145 darba vietas.
