Tiesa, vienlaikus valdība grib pārliecināt Eiropas Komisiju par iespēju nepieskaitīt veselības nozares reformām nepieciešamos līdzekļus valsts budžeta deficīta rādītājiem un centīsies atrast iespēju novirzīt lielāku finansējumu veselības aprūpei, norādīja premjers.
Kučinskis uzsvēra, ka reformas izglītības nozarē un veselības aprūpes sistēmā ir nepieciešamas, un, piemēram, par naudu veselības aprūpei ir iespējams runāt ar Eiropas Komisiju, pārliecinot šos papildus tēriņus neiekļaut budžeta deficītā. Taču “tie vienalga ir [papildu] 35 miljoni eiro,” sacīja Kučinskis.
Nākamā gada budžeta deficītu varētu palielināt no 0,9% līdz 1% no iekšzemes kopprodukta, lai finansētu reformas veselības nozarē, atzinusi finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Viņas partijas biedra, veselības ministra Gunta Belēviča iecerētās jaunās politikas iniciatīvām esot vajadzīgs vairāk līdzekļu. Ar līdz šim paredzētajiem 9 miljoniem eiro nepietiks, jo nauda vajadzīga gan reformām veselības, gan izglītības nozarē. Ja tiks palielināts budžeta deficīts, veselības sistēmas uzlabošanai varētu izlietot papildus 44 miljonus eiro.
Latvijai gan vēl jālūdz Eiropas Komisijai atļauja palielināt valsts budžeta izdevumu pārsvaru pār ieņēmumiem. Valdībā cer, ka Briselē to neliegs, jo, veicot strukturālās reformas veselības nozarē, iegūs visa Latvijas ekonomika. Kučinskis paskaidroja, ka sarunas ar Eiropas Komisiju tiks sāktas tikai tad, kad būs skaidrs nozares reformu plāns. To tuvākajā laikā solījis prezentēt Belēvičs.
