Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis LTV “Rīta panorāmai” sacīja, ka “Brisele mūs redz kā nomali”, un Latvijai kohēzijas finansējums varētu samazināties par 20%.
Valainis teica, ka piedāvājumā kohēzijas naudas sadalīšanai lielāka uzmanība pievērsta Rietumeiropas valstu problēmām – bēgļiem un jauniešu bezdarbam, kamēr mēs cīnāmies ar depopulāciju un risinām infrastruktūras problēmas. Tāpēc lielās pilsētas vēlas, lai valdība aktīvāk aizstāvētu Latvijas pozīciju un nepieciešamības.
Kučinskis LTV “Rīta panorāmai” sacīja, ka Valainis “droši vien pārspīlē”, runājot par aktīvāku rīcību, jo pirmais piedāvājums finansējumam un pirmie cipari publiskoti vien pagājušajā nedēļā un par to būs sarunas.
Premjers gan domā, ka Latvijai kohēzijas finansējuma samazinājums nebūs 20%, bet skaidrs, ka naudas būs mazāk. Sarunās par kohēzijas finansējuma sadalījumu būs jāprecizē, pēc kādiem kritērijiem to darīs, pašreiz piedāvājums nav tik labvēlīgs Latvijai, jo arī vecās Eiropas valstis atrod reģionus, kur ir kādas problēmas, un par to būs diskusijas.
Piedāvāts novirzīt vairāk naudas bēgļu politikai, drošībai, to nevar apstrīdēt, bet diskusijas būs, būs aktīva rīcība, taču “tur nepietiek ar ārlietu ministru, ja grib kaut ko panākt, tas būs kopdarbs”.
“Laiks, kad kāds brīnumdaris var to izdarīt viens pats, pagājis,” piebilda Kučinskis.
KONTEKSTS:
Eiropas Savienības (ES) nākamajā daudzgadu budžetā finansējumu kohēzijai un kopējai lauksaimniecības politikai vajadzētu samazināt par aptuveni 5%, bet dalībvalstu iemaksas palielināt. Šāds ir ilgi gaidītais Eiropas Komisijas (EK) publicētais priekšlikums par bloka budžetu pēc 2020. gada, kas tika publicēts 2.maijā. Latvija šo “apcirpšanu” neatbalsta. Par ES daudzgadu budžetu paredz smagas tālākas sarunas.
