"Būvēt savu ekonomiku uz kaimiņu nodzirdīšanu nav nekāda goda lieta. Būvēt ekonomiku uz kaut kādām cenu starpībām nav īsti pareizi. Cenu atšķirības starp Igauniju un Latviju nav tikai alkoholam - Valmieras "Depo" tiek pirktas visa spektra preces. Igaunijā preces ir par 20% dārgākas," teica Kučinskis.
Līdzīgu viedokli pauda arī ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs, kurš norādīja uz to, ka Latvija šobrīd ar Igauniju nespēj konkurēt investīciju piesaistes ziņā. "Mums investīciju kvalitāte ir zemāka. Mums ir Krievijas, Kipras investīcijas. Tādi [uzņēmumi] kā "Tokyo City" redz, ka tiesiskā vide ir nesakārtota un var šmaukt valsti. Igaunijā nodokļu maksāšanas kultūra ir augstāka," pauda Turlajs.
"Problēma ir dziļāka. Mēs visur atpaliekam no Igaunijas. Kas ir tie iemesli, kādēļ cilvēki izvēlas pārdeklarēties Valgā? Ja tu viens strādā Igaunijā, tad visa ģimene saņem sociālos pakalpojumus Valgā. Izglītības līmenī Igaunija ir pirmajā vietā. Algas virs 1000 eiro. Skolu tīklu viņi sāka kārtot 2007. gadā. Tas viss ir risināms Rīgā," skaidroja Turlajs.
KONTEKSTS:
Ja Latvijā martā plānotajā apjomā palielinās akcīzes nodokli alkoholam, ir sagaidāms cenu kāpums un pircējiem veikalā par litru stiprā alkohola būs jāmaksā vidēji par 3 eiro vairāk, paziņojumā medijiem norādīja Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA). Asociācija uzskata, ka tik liels cenas pieaugums ievērojami samazinās tirgus apjomu Latvijā un nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.
Akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana tika plānota nodokļa reformas ietvaros, ko valsts uzsāka 2017. gadā. Ar akcīzes nodokļa paaugstinājumu tika paredzēts kompensēt ieņēmumu samazinājumu citos budžeta posteņos. Plāns paredz palielināt stiprā alkohola akcīzi jau no 2020. gada 1. marta par 30%.
