De Facto

De Facto

De Facto

Kā pārtraukt Covid-19 izplatības ķēdes

Krīzes sākotnēji skartajās nozarēs strādā līdz pat 150 000 cilvēku

Krīzes skartajās nozarēs trešdaļa strādājošo saņēmuši mazāku algu par minimālo

Covid-19 ekonomiskajai ietekmei pakļautajās nozarēs pēc datiem uz šā gada janvāri strādāja aptuveni 150 tūkstoši cilvēku. Un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati liecina, ka trešdaļa no viņiem saņēmuši atlīdzību, kas bijusi mazāka par minimālo algu valstī – 430 eiro, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.

Pēc VID datiem, 14 300 noteiktajā nozaru grupā strādājošajiem cilvēkiem janvārī vispār nebija ieņēmumu. Iespējams – darba sezonalitātes dēļ. Zem 430 eiro atlīdzība bija gandrīz trešdaļai no visiem – 40 134 cilvēkiem. Minimālo algu (430 eiro) saņēma gandrīz piectūkstoš cilvēku. Bet visvairāk (46 646 cilvēki) janvārī atlīdzībā saņēma no 700 līdz 1400 eiro. Lielāku algu saņēmēju šajās nozarēs ir salīdzinoši maz – līdz 2500 eiro pelnīja 13 139 cilvēki, virs 2,5 tūkstošiem eiro – 3429 cilvēki.

Valdība iecerētos atbalsta veidus šobrīd paredz dalīt divās grupās. Vieni būs pieejami jebkuram krīzes skartajam uzņēmumam, kas līdz tam strādājis veiksmīgi. Šī palīdzība saistīta gan ar nodokļu avansa maksājumu režīma mīkstināšanu, gan nekustamā īpašuma nodokļa samaksas termiņa pārbīdi. Uzņēmējiem būs pieejami aizdevumi krīzes risinājumiem un kredītu garantijas.

“Šeit arī valsts stāsies kā garantētājs, kas uzreiz uzlabos kredītu kvalitāti, un bankām nebūs jāveic uzkrājumi, līdz ar to uzņēmējs varēs turpināt izmantot šos līdzekļus un turpināt strādāt. Tas ir pats galvenais pašreizējā situācijā šajā nedēļā,” skaidro finanšu ministrs Jānis Reirs (''Jaunā Vienotība'').

Otra atbalsta daļa, ieskaitot daudzu gaidīto dīkstāves pabalstu, būs pieejama tikai noteiktu nozaru uzņēmumiem. Šai grupai būs pieejams nodokļu samaksas termiņa pagarinājums līdz pat trim gadiem, arī atlaides vai atbrīvojums no nomas maksas (te domāts par izglītības iestādēs strādājošiem ēdinātājiem). Minētais dīkstāves pabalsts būs 75 procenti no algas, bet ne vairāk kā 700 eiro. Atskaites punkts darba samaksai un nodarbinātības faktam būs šā gada janvāris. Šis būs pabalsts granta veidā. Un to varēs piemērot ar atpakaļejošu datumu, līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

“Tajā brīdī, kad vīrusa sekas tiek pārvarētas un kad ekonomiskā aktivitāte atjaunojas un var notikt straujāka augšupeja un atkopšanās, tā var notikt straujāk, jo uzņēmumiem nav jāmeklē jauni darbinieki. Jo ir jau pieejami uz vietas, un tas šo atkopšanās procesu padara ātrāku,” raidījumam “De facto” saka Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Uzņēmēju iesniegumu pamatotību vērtēs VID, lēmumu pieņemot piecu dienu laikā. Tā būs jāpārskata katru mēnesi, pārbaudot, vai cilvēks vēl skaitās darba attiecībās un vai joprojām turpinās dīkstāve.

“Mums ir svarīgi nošķirt, kuri ir tie uzņēmumi, kas piepilda mūsu budžetu, kas maksā labas algas, kur tiešām būs lielas un svarīgas ietekmes, un pēc tam tie uzņēmumi, kuri vienkārši centīsies uz krīzes rēķina teikt - mums tagad ir slikti, kaut gan mēs jau zinām, ka tā situācija uzņēmumos ir bijusi slikta jau mēnešiem un pat gadiem,” saka VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Iespējams, lielākie strīdi būs par to, tieši kuru nozaru uzņēmumi varēs pretendēt uz nodokļu brīvdienām un dīkstāves pabalstu. Šādiem nolūkiem taps konkrēts atbalstāmo nozaru kodu saraksts, ko otrdien plāno apstiprināt valdībā.

Paredzēts, ka tās būs tādas sfēras kā sabiedriskā ēdināšana, pasažieru pārvadājumi, tūrisma nozare un publisko pasākumu rīkošana – kas sagrupēti zem aptuveni 40 klasifikācijas kodiem. To vidū, piemēram, arī automašīnu līzings, kinofilmu producēšana, dažāda veida izglītība, mākslinieciskā jaunrade, sporta objektu darbība, izklaides un atpūtas darbība. Interesanti, ka te ietilpst, piemēram, pasākumu rīkotāji, bet neietilpst uzņēmumu darbība, iznomājot telpas pasākumu rīkošanai.

“Šīs nozares noteiks Ekonomikas ministrija sadarbībā ar mūsu sociālajiem partneriem - Darba devēju konfederāciju, Brīvo arodbiedrību savienību un Tirdzniecības un rūpniecības tirdzniecības kameru - un apstiprinās valdība. Un šis saraksts nav apstiprināms vienā reizē uz visiem laikiem, viņš būs ļoti dinamisks, jo šīs nozares ir atkarīgas no valdības pieņemtajiem lēmumiem,” uzsver Reirs.

Pēc pēdējās versijas, uz šīs otrdienas valdības sēdi kā atbalstāmās nozares varētu tikt sūtītas gan tikai divas – tūrisma un pasākumu rīkošanas.

Ir skaidrs, ka šā gada ekonomiku sagaida mērens samazinājums. Un, lai arī konkrētus skaitļus izvairās saukt, apzīmējums mērens varētu ietvert sarukumu līdz pat mīnus pieciem procentiem. Lai ietekmi mazinātu, svarīga ātra un precīza valdības rīcība, uzsver Latvijas Bankas amatpersona.

“Šobrīd pats svarīgākais ir nodrošināt, lai šīs īstermiņa grupu grūtības nepārvērstos tādās vidēja termiņa grūtībās, vai faktiski tā situācija, kad uzņēmumiem krīt pieprasījums, ir sarežģījumi ar piegādēm un naudas plūsma apstājās, lai tas neradītu, pirmkārt, masveida bankrota viļņus, lai tas neradītu masveidā darbinieku atlaišanas, lai tas neradītu, teiksim, tādus būtiskus pārrāvumus kreditēšanas plūsmā, kas savukārt varētu šo negatīvo ietekmi arī pastiprināt un paildzināt,” saka Rutkaste.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti