Pilnīgi noteikti mēs strādājām pie plānošanas gadījumam, ja mums parādīs durvju virzienā vai ja iziešana [no eirozonas] izrādīsies par vienīgo iespēju,” Kardifa sacīto citē „Bloomberg”.
Pēc viņa teiktā, Īrija neesot bijusi vienīgā eirozonas valsts, kas apsvērusi šādus plānus: „Kolēģi no citām valstīm man vaicāja: „Kevin, vai jūs strādājat pie tā un tā?” Es teicu, protams, "nē”. Viņš uz to atbildēja: „Nu, tad lai jūsu cilvēks, kas pie tā nestrādā, piezvana mūsu birojā personai, ka strādā.”
Viņš arī atklāja, ka pirmo reizi licis izvērtēt iespēju eirozonas pamešanai 2008.gadā - divus gadus pirms tam, kad valsts vērsās pēc palīdzības pie kreditoriem.
Līdztekus Īrijai palīdzība bijusi nepieciešama arī Portugālei, Grieķijai, Kiprai, kā arī tolaik eirozonā neietilpstošajai Latvijai.
Nu Grieķijā atkal ir finanšu grūtības un notiek pārrunas ar kreditoriem par kārtējo aizdevumu. Tomēr jau kopš februāra Grieķija nespēj vienoties ar starptautiskajiem aizdevējiem par 7,2 miljardu eiro piešķiršanu, kas ir nepieciešami, lai arī sāktu atmaksāt parādu Starptautiskajam Valūtas fondam. Aizdevēji nepārskaita naudu, jo uzskata, ka Grieķija nav īstenojusi visas prasītās reformas, lai būtu droši, ka valsts spēs sakopot līdzekļus, lai atdotu arī pārējo parāda daļu. Grieķija kopš krīzes sākuma palīdzību no starptautiskajiem aizdevējiem ir lūgusi divas reizes un saņēmusi vairāk nekā 200 miljardu eiro, kurus nākamajos gados nāksies atdot.
