Slakteris Latvijas Radio raidījuma “Krustpunktā” pauda, ka, skatoties uz amatpersonu deklarācijām, kur valsts sektorā un valsts kapitālsabiedrībās ir liels algu pieaugums, kas pārsniedz darba ražīguma kāpumu, rodas bažas.
Slakteris klāstīja, ka algu kāpums valsts sektorā rada spiedienu uz privāto sektoru un “tuvina mūs nākamajai krīzei”.
Ja algas augs tāpat vien, bez darba ražīguma kāpuma, krīze būs, norādīja eksministrs. Viņš gan neņēmās prognozēt, kad tā varētu notikt, bet domā, ka viņš to piedzīvos.
Slakteris gan novēl valstij un sabiedrībai, lai tas nenotiktu, jo tas ir sāpīgs process, bet valstij un sabiedrībai arī ir jāmāk izdzīvot kritiena brīdī, un viņš aicinātu “pirms dārgiem lēmumiem padomāt”.
Viņš aicinātu valstsvīrus “mazliet piebremzēt”, paskatīties valsts sektorā un neaizrauties ar algu celšanu, izņemot zemo algu sektoru. “Esmu bažīgs,” atzina eksministrs.
Viņš gan sprieda, ka sabiedrība ir mācījusies no iepriekšējās krīzes, bet, “cik ļoti – to mēs redzēsim””.
KONTEKSTS:
Globālās krīzes pirmie signāli parādījās 2007.gadā ASV, kad tur eksplodēja hipotekāro kredītu burbulis. Gadu vēlāk – 2008.gada rudenī - vairākas ASV lielās bankas, ieskaitot “Lehman Brothers”, pagāja zem ūdens. Krīzes nākamo vilni ļoti ātri sajuta arī Eiropā un tai skaitā Latvijā - “Parex” pārņemšana, Ivara Godmaņa valdības krišana, jostas savilkšana, darbu zaudējušo cilvēku emigrācijas vilnis. Vairākas Eiropas valstis, ieskaitot Latviju, pietuvojās bankrota robežai.
No astoņām valstīm, kas krīzes laikā bija spiestas lūgt Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtas fonda palīdzību, septiņas ir spējušas stabilizēt savu ekonomiku. Starp tām ir arī Latvija. Un tikai Grieķija joprojām saņem palīdzību no šiem aizdevējiem.
2017. gadā turpinājusies ekonomikas augšupeja, Latvijas iekšzemes kopproduktam (IKP) palielinoties par 4,5% salīdzinājumā ar 2016. gadu. Eiropas Komisijas publiskotās ziemas ekonomikas prognozes Latvijai lēš 3,5% izaugsmi šogad. Tādējādi Latvijai paredz straujāko izaugsmi no visām Baltijas valstīm. Savukārt Latvijas Bankas pērn paustās prognozes 2018.gadam bija optimistiskākas - 4,1%.
Latvijas Banka arī norāda, ka Latvijas izaugsmes temps ir tuvu maksimālajam un bez reformām to būtiski kāpināt nevarēs.
Fiskālās disciplīnas padome uzskata - lai gan Latvijas darba tirgus ir “uzsilis” un arī ekonomikā ir zināmas pārkaršanas pazīmes, tomēr ekonomikas izaugsmes prognozes ir labas, un šīs pazīmes vēl nenozīmē, ka tagad būs nepieciešami kādi drastiski pasākumi.
