Piemājas saimniecības “Jaunsiliņi” pakalnos ganās aitas. Viļakas novada Susāju pagasta iedzīvotāja Arņa Dvinska ganāmpulkā ir 12 aitu mātes, trīs jaunaitas, daži jēri un viens brašs vaislas teķis. Oficiāli saimnieciskā darbība uzsākta 2012.gadā, lai arī vaļasprieka līmenī dažas aitas iepirktas jau agrāk.
“2009.gadā iegādājos pirmās aitiņas. Bija aitu mamma ar trīnīšiem. Un vēl līdz šai dienai viena no tām aitiņām ir šeit ganāmpulkā pati vecākā – septiņi gadi.
Pamudināja tas, ka darba nebija. Bija kaut kas jādomā. Iepriekš saimniecībā bija turētas gan govis, zirgs,” stāsta Arnis Dvinskis.
Tomēr straujākai saimnieciskās darbības attīstībai ar saviem līdzekļiem ir par maz. Finansiālu atbalstu Arnis guva Lauku atbalsta dienesta projektu konkursā un pērn iegādājās traktortehniku. Pirmo reizi šogad arī Viļakas novada pašvaldībā organizēts konkurss uzņēmējiem.
Kopumā konkursā iesniegts 21 projekts, no tiem atbalstīti seši ļoti dažādu nozaru pārstāvji, tostarp arī Arnis. Viņš saņēma finansējumu 2000 eiro apmērā aitkopības aprīkojuma un aploka žoga iegādei.
Šobrīd saimniecības kopējā platība ir mazliet vairāk nekā 18, bet kopā ar nomas zemi – 32 hektāri. Aitas Arnis pārsvarā pārdod dzīvsvarā vietējiem zemniekiem.
Saimniecību iecerēts paplašināt, tomēr lauksaimniekus un citus uzņēmējus vēl aizvien satrauc birokrātiska rakstura jautājumi.
“Tās visas prasības, protams, ir nepieciešamas, bet ir nepieciešama saprotošāka attieksme un arī pamācošāka attieksme no visām uzraugošajām institūcijām. Un vēl svarīgi ir skaidra nodokļu politika. Lai tā būtu plānā, nevis katru gadu uzņēmējs dreb, vai samazinās to nodokli, vai paaugstinās,” norāda Viļakas novada domes Attīstības plānošanas nodaļas projektu vadītāja Vineta Zeltkalne.
“Ir vajadzīgs inventārs, aprīkojums. Bez elektriskā gana ir ļoti grūti novaldīt ganāmpulku, jo aita ir tāds dzīvnieks – ja viņa iedomājas, kur viņa grib iet, tur viņa arī iet,” stāsta “Jaunsiliņu” saimnieks.
Oktobra beigās “Jaunsiliņu” ganāmpulku papildinās vēl 25 aitu mātes, līdz 2019.gadam iecerēts, ka to būs jau vairāk nekā 60. Pašlaik saimniecība strādā pie tā, lai kļūtu par bioloģisko lauksaimniecību.
Arnis Dvinskis cer, ka ar savu piemēru iedrošinās arī citus Viļakas novada lauksaimniekus darīt to darbu, kas sirdij tuvs un mīļš.
