Finanšu eksperti gan norāda, ka šie kritumi vairāk ietekmēs pašas Ķīnas iekšējo tirgu. Lai gan akciju tirgus svārstības gaidāmas arī turpmāk, Ķīnas ekonomika, visticamāk, tomēr turpmāk saglabās vienus no ātrākajiem izaugsmes tempiem pasaulē. Citi eksperti gan norāda, ka šī krīze norāda uz Ķīnā aizsākto reformu grūtībām un iespējamo valsts vadības politiskās uzticības pakāpenisku mazināšanos.
- Akcionāri - vairums ķīniešu mājsaimniecību
- Valdības iesaiste stiprina investoru uzticību
- Nauda ir, bet kur to ieguldīt?
- Nedienas audzēs pretestību reformām
- Nerimst bažas par Ķīnas ekonomikas nākotni
Jaunie investori - bez iepriekšējas pieredzes un izglītības
Pēdējā gada laikā Ķīnas akciju tirgus piedzīvoja ļoti strauju kāpumu, akciju vērtībai palielinoties par aptuveni 150%. Ķīnas valdība bija aicinājusi investēt akciju tirgos, lai sasniegtu vairākus mērķus: lai radītu vairāk kapitāla valsts kompānijām, kuras nesaņem banku aizdevumus; lai stiprinātu privātos uzņēmumus, kas rada darbavietas; kā arī lai paaugstinātu patērētāju pārliecību par to, ka viņi spēlē arvien lielāku lomu valsts ekonomiskās izaugsmes veicināšanai.
Turklāt daudzos valsts masu saziņas līdzekļos tika uzsvērts, ka biržas indeksu kāpums ir apstiprinājums prezidenta Si Dziņpiņa īstenotajai politikai: daļēja valsts kontroles vājināšana pār ekonomiku, vienlaicīgi stingri saglabājot kontroles grožus valdības rokās.
Finanšu analītiķi gan brīdināja, ka šādam straujam pieaugumam var būt nopietnas sekas un vienā brīdī šis akciju cenu burbulis varētu sprāgt. Pagājušās nedēļas notikumus Ķīnas akciju tirgos par šādu sprādzienu var uzskatīt. Tikai dažu dienu laikā akciju vērtība kritās par vairāk nekā 30% un kopumā tika zaudēti nedaudz vairāk kā trīs triljoni dolāru.
Taču par spīti šai milzīgajai summai eksperti uzskata, ka krīzei būs ļoti īslaicīgs un arī lokāls raksturs. Galvenokārt jau tāpēc, ka Ķīnas akciju tirgus ievērojami atšķiras no Rietumu akciju tirgiem.
Kompānija "Credit Suisse" ir aprēķinājusi, ka aptuveni 80% mājsaimniecību pilsētās ir piederējušas daļas akciju tirgū – vai nu tiešā veidā vai caur akciju fondiem, kas iegulda akcijas tirgū. Taču vislielākā atšķirība ir tā, ka lielāko daļu jeb 85% investīciju Ķīnā izdara mazie investori, kuru īpašumi vidēji nepārsniedz 15 000 dolāru.
Kopš gada sākuma vien ir atvērti vairāk nekā 30 miljoni jaunu tirdzniecības kontu un tas ir aptuveni trīs reizes vairāk nekā visā pagājušajā gadā. Pārliecinošam vairākumam šo investoru nav nekādas iepriekšējas pieredzes finanšu sektorā, turklāt divas trešdaļas no šiem jaunajiem investoriem pat nav pabeiguši vidusskolu.
Tieši tāpēc arī var teikt, ka krīzei ir lokāls raksturs, jo ārvalstu kapitāls Ķīnā ir tikai aptuveni 2-3%. Ne jau tāpēc, ka Ķīnas ekonomika nebūtu pievilcīga, bet gan tāpēc, ka īpaši izveidota regulējošā komisija izskata ārvalstu kompāniju piedāvājumus ienākt tirgū, turklāt ārvalstu investoriem tiek piemērotas ļoti augstas maksas.
Reaģējot uz akciju cenu kritumu, Ķīnas finanšu regulators ir ieviesis dažādus ierobežojošus pasākumus, kas, piemēram, aizliedz investoriem pārdot savas akcijas, ja tiem pieder vismaz 5% akciju kādā uzņēmumā. Ieviesto pasākumu dēļ dažu dienu laikā akciju tirgus ir kāpis atkal par 10%.
Valdības iesaiste stiprina investoru uzticību
Kā uzskata investīciju pārvaldes kompānijas „Finasta Assets Management” valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs, svārstības tirgū, visticamāk, kādu laiku gan vēl paliks.
"Svārstības tirgū ir vienmēr. Jautājums tikai, cik tās būs lielas. Dažu dienu laikā indeksi atkal ir kāpuši par 10% un, ņemot vērā tirgus svārstīgumu, Ķīnas situācijai šie ir normāli procesi. Ja šis diapazons jeb šī frekvence ir liela, tad šis svārstīguma arī turpināsies un būs liels. Es domāju, ka Ķīna jau mēģinās gūt kaut kādu mācību un centīsies regulēt vai pasargāt no lielām svārstībām. Jo lielās svārstībās var gan ļoti labi nopelnīt, gan arī labi pazaudēt. Parasti zaudē vairāk nekā nopelna, jo šajos apstākļos cilvēki kļūst nervozi un pieņem tādus lēmumus, kādus normālos apstākļos nepieņemtu. Tāpēc arī kļūdās vairāk," stāsta Martinovs.
Savukārt investīciju fonda „Fidelity China Region Fund” vadītājs Bobijs Bao intervijā televīzijas kanālam CNBC norāda, ka, par spīti cenu kritumiem valdības iesaistīšanās ir tikai stiprinājusi investoru uzticību.
"Tikai laiks parādīs, vai šie pasākumi būs efektīvi vai nē. Šie ir bezprecedenta soļi. Taču mēs zinām to, ka mums ir regulators un valdība, kas ir informēta par notiekošo un ir apņēmības pilna ieviest stabilitāti tirgū. Un mums kā ilgtermiņa investoriem akciju tirgū tas dod pārliecību, ka valdība ir mūsu pusē, lai nodrošinātu, ka lietas nekļūst sprādzienbīstamas," tā Bao.
Viņš arī norāda, ka fonda veiktie pētījumi nākotnē liek skatīties optimistiski, jo jau šī gada otrajā pusē esot gaidāma ekonomikas stabilizēšanās. Turklāt Ķīnas centrālajai bankai esot pietiekami daudz iespēju vēl vairāk atvieglot monetāro politiku.
Tomēr Martinovs pieļauj, ka pašreizējās Ķīnas vadības darbības ir radījušas šaubas par to, cik veiksmīgas būs turpmākās darbības ekonomikas stabilizēšanā.
"Kopumā, ņemot vērā to, ka pēdējos gados Ķīnas ekonomikas temps sāk samazināties, šī situācija nenāk par labu kopējai Ķīnas ekonomiskajai situācijai. Gan vietējie, gan ārvalstu investori, kas piedalās nevis akciju tirgū, bet Ķīnas ekonomikā kopumā, kļūst nedaudz piesardzīgi. Ķīnas ekonomikas labums ir tāds, ka tā ir regulēta, un pēdējās desmitgadēs Ķīnas Komunistiskā partija dažādus regulējumus ir veiksmīgi izmantojusi ekonomikas attīstībai. Taču pašreizējā situācija pierāda, ka valdība ne visai veiksmīgi spēj sniegt ekonomikai labu pienesumu un rodas šaubas par turpmāku attīstību," saka eksperts.
Nauda ir, bet kur to ieguldīt?
Kā uzskata Paulsona institūta Ķīnas analītiķis Demiens Ma, viena no Ķīnas galvenajām problēmām ir tāda, ka tai sāk aptrūkties lietu, kurās investēt. Ir tikai noteikts skaits kompāniju un infrastruktūras objektu, tiltu vai ceļu, kuros ieguldīt, pirms tirgus kļūst pārsātināts un tajā vairs nav lietderīgi ieguldīt. Tāpēc ir nepieciešams pārslēgties uz patērēšanas modeli, kas būtu vairāk koncentrēts uz algu palielināšanu, produktivitāti un efektivitāti.
Kā norāda Rīgas Stradiņa universitātes doktorante un vieslektore Austra Priede, pēc 2008. gada ekonomiskās krīzes Ķīna tiešām ir sākusi nopietni domāt par dažādām reformām un iekšējā patēriņa veicināšanu. Taču līdz šim šie centieni nav bijuši visai veiksmīgi, jo īsti neesot skaidrs, kā piedāvātās reformas un aicinājumi investēt akcijās varētu sekmēt vietējo patēriņa pieaugumu.
"Ķīniešiem kultūrā un arī politiskās situācijas dēļ, kad nav sakārtota pensiju sistēma un visa sociālā sfēra kopumā, ir diezgan izteikta tendence krāt naudu. Un valdība ar to cenšas cīnīties. Taču no otras puses valdībai tas īsti nav izdevīgi. Tā kā ķīnieši lielu daļu savu uzkrājumu glabā valsts bankās, valdībai ir lielākas iespējas šo naudu investēt uz āru, kas arī ir viena no viņu ļoti svarīgajām politikām – "going out policy" jeb “iešanas uz āru” politika. Ja mēs raugāmies reformu kontekstā, lai ar tāda tipa ekonomiku, uz kuru viņi tiecas, saglabātu līdzšinējo pieaugumu, kas ir aptuveni 7% gadā, turpmākos desmit gadus iedzīvotāju tēriņiem būtu jāpieaug par 12% gadā, kas pie esošajiem apstākļiem ir diezgan neiespējami. Ir skaidrs, ka šī ekonomika palēnināsies, taču tajā pašā laikā viņa tāpat apsteigs lielāko daļu pasaules," lēš Priede.
Tāpat viņa pauž pārliecību, ka, lai arī no pēdējā akciju vērtības krituma ir cietuši aptuveni 90 miljoni ķīniešu, tā tomēr ir ļoti niecīga daļa no visiem valsts iedzīvotājiem. Pēc viņas domām, 90% ķīniešu šī krīze neietekmēs vispār. Ir gan vairākas pazīmes, kas liecina, ka nākotnē varētu būt iespējama arī daudz plašāka krīze.
"Tas saistās gan ar kreditēšanu, gan ar akciju tirgus svārstībām, gan ar nekustamo īpašumu cenām. Ja kreditēšanas apjoms attiecībā pret IKP ir lielāks par 10% nekā ilgtermiņā, tad tā ir viena no pazīmēm," tā Priede.
Nedienas audzēs pretestību reformām
Ķīnas politikas vērotājs un Brookings institūta pētnieks Kenets Lībertāls izdevumam "New York Times" norāda, ka pagaidām ir pāragri spriest, kādas sekas pārmaiņām biržās būs uz Ķīnas prezidenta Si Dziņpiņa politisko karjeru. Daudz kas būs atkarīgs no Ķīnas valdības turpmākajiem soļiem un tā, kā notiekošais tiks skaidrots tiem cilvēkiem, kuri zaudē naudu.
Lībertāls ir pārliecināts, ka Ķīnas Komunistiskās partijas vadības rokās ir pietiekami daudz efektīvu līdzekļu krīzes pārvarēšanai, vienlaicīgi norādot, ka jebkādi pasākumi jebkurā gadījumā bremzēs aizsāktās reformas. Viena no šādām reformām ir tieši saistīta ar finanšu sektoru, un pašā Ķīnā ir pietiekami liela opozīcija šīs reformas ātrumam, apjomiem un mērķiem.
Pētnieks ir pārliecināts, ka pēc notikušā krituma akciju tirgos opozīcija prezidenta rosinātajām reformām tikai palielināsies, turklāt var rasties domino efekts un neapmierinātība var pārsviesties arī uz citiem sektoriem.
Kompānijas "Morgan Stenley Investment Management" augošo tirgu akciju portfeļa turētājs Ruširs Šarma atzīst, ka patiesībā pašlaik piedzīvotās problēmas ir aizsākušās jau pirms kāda laika un krīze akciju tirgos ir tikai viena daļa no plašāka jautājuma.
"'Visu šo problēmu sēklas Ķīnā tika sētas 2008.gadā, kad globālās ekonomiskās krīzes rezultātā sāka samazināties Ķīnas ekonomika. Ķīnas valdība, cenšoties sasniegt ambiciozos, bet nereālos izaugsmes mērķus, izlēma iepludināt sistēmā milzīgus parādu un likviditātes apjomus. Kopš tā laika Ķīnas parādi ir palielinājušies par 20 triljoniem dolāru, kamēr pārējā attīstības pasaule cenšas šos apjomus samazināt. Tagad Ķīnas parādu līmenis ir tikpat liels vai pat lielāks nekā daudz bagātākajām Amerikas Savienotajām Valstīm – apmēram 300% no IKP. Līdzšinējais modelis ļoti labi strādāja līdz 2008.gadam – tika liberalizēta ekonomika, īstenotas reformas. Taču kopš tā laika ir palielinājušies tikai parādi un akciju tirgus ir pēdējais no simptomiem," tā Šarma.
Bažas par Ķīnas ekonomikas nākotni
Prognozējot iespējamos nākotnes attīstības scenārijus, izdevuma "Financial Times" tirgu analītiķis Maikls Makenzijs norāda, ka, visticamāk, sava iekšējā tirgus sildīšanai Ķīnas vadība arī turpmāk izmantos zemas aizdevumu likmes. Taču aizliegums lielajiem akciju turētājiem pārdot savas akcijas var radīt šaubas par Ķīnas patieso vēlmi atvērt savu tirgu ārvalstu investoriem.
Tieši tāpēc, saskaroties ar ekonomiskās izaugsmes tempu palēnināšanos un ārzonas finansējumu pieejamību, visticamāk, atviegloti finansēšanas noteikumi saglabāsies diezgan ilgu laiku. Makenzijs arī norāda, kad vajadzētu sākt uztraukties par Ķīnas ekonomikas nākotni.
"Akciju cenas kritums ir izraisījis šoku daudziem investoriem, kuri uzskata, ka pagājušā gada akciju burbulis ir oficiāli atbalstīts. Saskaroties ar uzticības deficītu un iespēju, ka ekonomikas vājināšanās pamati ir meklējami pašā Ķīnā pastāvošajā sistēmā, Ķīnas vadība varētu pieņemt lēmumu ieviest peldošu valūtas kursu. Ja valūtas vērtība kristos, tirdzniecība tiktu stimulēta, taču tiktu dots signāls, ka Ķīnas ekonomika un tirgi ir nonākuši pamatīgās grūtībās. Tas atstātu nopietnu iespaidu uz citām valūtām, vērtīgajiem izejmateriāliem un eksporta deflāciju. Ķīna ir satricinājusi arī globālos tirgus, taču tas var būt tikai sākums," saka Makenzijs.
Jebkurā gadījumā, visā Ķīnā miljoniem vidusšķiras investoru arvien aktīvāk sāk uzdot jautājumu – kāpēc valdošā partija un valdība vairākus mēnešus pirms piedzīvotā krituma tik ļoti slavēja akciju tirgus? Turklāt arī pēc biržu indeksu krituma gan prezidents, gan premjerministrs ir bijuši visai piesardzīgi savos komentāros, radot arvien vairāk jautājumu par viņu politisko uzticamību. Ja salīdzinoši neliels satricinājums spēj radīt šaubas par valdību, tad kas varētu notikt daudz lielākas krīzes gadījumā? Turklāt neatbildēts joprojām paliek jautājums, vai nelielajiem investoriem izdosies atgūt savu naudu.
