Eiropas Parlamenta enerģētikas komiteja gandrīz vienprātīgi atbalstījusi grozījumus, kas paredz, ka Eiropas valstīm krīzes gadījumā būs jāapgādā citas Eiropas valstis ar dabasgāzi, veidojot reģionālos solidaritātes mehānismus. Komiteja arī atbalstīja likumprojektu, kas
pieprasa, lai dalībvalstis paziņotu Eiropas Komisijai par pārrunām ar trešajām pusēm par enerģijas piegādes darījumiem, nevis tikai par jau noslēgtiem darījumiem.
Ņemot vērā, ka gandrīz ceturtā daļa Eiropā patērētās enerģijas ir dabasgāze un divas trešdaļas apjoma tiek importēts Eiropas Savienībā, traucējumi piegādēs var radīt nopietnas problēmas. Dažas valstis no gāzes ir atkarīgas vairāk. Piemēram, Nīderlande, kur dabasgāzes patēriņš ir vairāk nekā 40%, dažas – mazāk, piemēram Malta un Kipra, kur dabasgāze praktiski netiek lietota. Pēc "Eurostat" datiem, Latvijā šis īpatsvars bija ap 28%. Turklāt Eiropa jau saskārusies ar dabasgāzes piegādes krīzēm, kaut vai 2009. un 2014. gadā.
Atbalstītās izmaiņas paredz, ka gadījumos, kad mājsaimniecību un noteiktu grupu uzņēmumu, piemēram, mazo vai siltumapgādes uzņēmumu apgādei nepietiek gāzes un tas rada riskus veselībai un drošībai, valstij būs tiesības prasīt citu dalībvalstu palīdzību un gāzes piegādes no tām.
Sniegt šādu palīdzību būtu prioritāte, bet ārkārtas situācijas gāzes piegādes nebūtu par velti un tiktu attiecīgi apmaksātas.
„Mēs nevaram paļauties uz labo gribu un brīvprātīgām shēmām, ja dalībvalstij nogrieztas gāzes piegādes no ārpuses. Ir nepieciešams saistošs mehānisms,” uzsvēra Jerzijs Buzeks, Eiroparlamenta Tautas partijas grupas deputāts no Polijas un grozījumu autors.
Šie grozījumi ir daļa no enerģētikas savienības veidošanas. Kā šonedēļ uzsvēra Eiropas Komisijas viceprezidents Eiropas Savienības Enerģētikas savienības jautājumos Marošs Šefčovičs, "tie mainīs veidu, kā mēs panākam enerģētikas drošību Eiropas Savienībā".
Viņš skaidro, ka papildus piedāvātajām izmaiņām par apgādi ārkārtas situācijās svarīga ir šā gada sākumā piedāvātā enerģētikas piegāžu drošības direktīva, jaunas norādes par enerģijas glabāšanu, sašķidrinātās dabas gāzes stratēģiju, par ko šobrīd Slovākijas prezidentūras vadībā lemj dalībvalstis.
"Tas zināmā mērā ir Polijas un Slovākijas rokās, un mēs ceram, ka šī svarīgā likumu pakete tiks apstiprināta pirms šī gada beigām," saka Šefčovičs.
Izmaiņas arī paredz, ka augs reģionālā sadarbība, piemēram, risku izvērtēšana, ārkārtas situācijas plānu veidošana notiks reģionālā līmenī, kam izveidoti septiņi reģioni. Šeit Latvijai risku novēršanas un krīzes plāni būtu jāveido kopā ar abām pārējām Baltijas valstīm – Lietuvu un Igauniju, kā arī Somiju.
Par galējo grozījumu tekstu Eiroparlamenta deputātiem nu jāsāk sarunas ar Eiropas Padomi.
