Visu nozaru ministriju jaunās politikas iniciatīvu nākamajam gadam, summa ir virs 550 miljoniem latu. Taču nozaru ministriju tēriņiem varētu piešķirt vienpadsmit reizes mazāk - 50 miljonus latu. Lai aktualizētu tematu un noskaidrotu iedzīvotāju domas, kurām nozarēm būtu jāpiešķir papildus nauda, Finanšu ministrija izveidoja interneta aptauju. Ministrijas pārstāve Lelde Kaunese atzīst ka aptaujai ir trūkumi, taču to ir iespējams izmantot, veidojot budžetu.
„Aptauja nav reprezentatīva pret visu sabiedrību, tāds arī nebija tās mērķis, bet tā varētu būt kā viens no indikatoriem, ko, iespējams, ņemt vērā. Tajā pašā laikā tā varētu būt kā rādītājs nozarēm, ka nepieciešams būtiskāks skaidrošanas darbs par savām prioritātēm, saka Kaunese.
Aptauja liecina, ka ievērojamu balsu pārsvaru ir saņēmusi aizsardzības nozare - jaunas tehnikas iegādei, papildu finansējumam NATO. Otrajā vietā ierindojas drošības nozare - ugunsdzēsēju un policistu atalgojumam, jaunas glābšanas un policijas tehnikas iegādei. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks, noliedz jebkādu kampaņu no savas ministrijas puses un pauž ka finansējums aizsardzībai tiešām ir nepieciešams: „Protams, tā nav socioloģiska aptauja, bet, protams, tas kaut ko sabiedrībai parāda – ja mēs skatāmies uz kaimiņvalsti Igauniju, tur neviens nav jāpārliecina, ka par aizsardzību un drošību ir jādomā.”
Aptaujas rezultātiem nepiekrīt izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrauskis un aicina Finanšu ministriju pētījumus veikt kvalitatīvāk:
„Manu vērtējumu un attieksmi tā ietekmēt nevar. Vajag iemācīties, kā tādas aptaujas veikt. No interneta veiktu aptauju par reprezentatīvu uztvert nekādā veidā nav iespējams.”
Bijušais Valsts kancelejas darbinieks Valērijs Stūrītis Latvijas Radio atklāj, ka 2011. gadā ir izstrādāta sistēma, kas uzskatāmi parāda valsts budžeta sadalījumu. Stūrītis uzskata, ka šādu aptauju rezultāti ir atkarīgi no sabiedrības zināšanām un pauž nožēlu, ka sabiedrība netiek pilnībā informēta par budžeta sadalījumu.
„No vienas puses – var apsveikt, ka Finanšu ministrija sākusi kaut ko darīt. No otras puses – nožēlojami, ka tā neizmanto 2011.gadā pētījumu un iepirktās sistēmas. Es pārbaudīju – vēl šobrīd tās strādā un funkcionē uz datoriem Kancelejā, bet neviens tur nav pieķēries klāt,” saka Stūrītis.
Finanšu ministrija šādu aptauju veic pirmo gadu un pēc rezultātu izvērtēšanas sola turpināt un pilnveidot sabiedrības viedokļa apzināšanu.
