No videokartes veiktspējas ir atkarīga spēļu grafika. Grīnbergs "Youtube" tiešraidē spēlē datorspēles. Viņš, tāpat kā citi geimeri, pamanījis, ka videokaršu cena pamatīgi pieaugusi. Un iemesls ir kriptovalūtas "rakšana".
Videokarti vajag, lai ātrāk apstrādātu algoritmu, kas katrai kriptovalūtai savs, un ātrāk tiktu pie virtuālās valūtas jeb koiniem.
Ar videokartēm Latvijā pārsvarā "rok" tādas kriptovalūtas kā "Ethereum", "Zcash" un "Monero".
Kriptovalūtas entuziasts Kristaps Stikuts skaidro – cenu pieauguma bumu izraisīja kriptovalūtu vērtības svārstības. "Ap maiju, jūniju, kad strauji pieauga šīs otras lielākās kriptovalūtas "Ethereum" cena. Un tās augstās cenas kopumā paliek nemainīgas pat līdz šim brīdim. Bet tās cenas sāka nedaudz kristies ap rudeni. Tad atkal novembrī, decembrī cenas atkal pieauga, un arī videokartes uzreiz tika izpirktas."
Kas ir kriptovalūta un tās "rakšana"?
- Vispopulārākā kriptovalūta ir "Bitcoin", tomēr kopumā ir vairāk nekā 1000 šīs valūtas veidu. Kriptovalūtas radītājs var būt jebkurš cilvēks. Tā ir digitāla un nav taustāma.
- Kriptovalūtas radītāji ir paredzējuši veidu, kā šādas monētas var iegūt bez naudas un kā tās var saņemt, iegūstot valūtu. Angliski šādus cilvēkus sauc par “maineriem”, kas latviski būtu – "racēji". Savukārt cilvēki, kas nav "racēji", monētas var nopirkt par reālu naudu, piemēram, par eiro vai dolāriem. Taču monētu kurss nav fiksēts. Tas mainās atkarībā no tā, kāds ir pieprasījums. Proti, jo vairāk kāds grib attiecīgās monētas, jo dārgāk tās maksā
- Ar iegūtajām monētām "racēji" un "neracēji" savā starpā var mainīties, tirgoties un var pirkt arī preces un pakalpojumus. Norēķini notiek interneta vidē. Par "bitkoiniem"var nopirkt arī mašīnu vai dzīvokli.
- "Racēju" galvenais uzdevums ir reģistrēt un kodēt visus savstarpējos darījumus ar kriptovalūtu. No visiem notikušajiem darījumiem tiek veidotas blokķēdes. "Racēju" uzdevums ir pateikt, vai visi darījumi ir notikuši pareizi un godīgi. Tobrīd "racējam" pašam tiek daļa no attiecīgās kriptovalūtas, ko viņš "rok" – par darbu un uzraudzību. Tā arī ir tā "rakšana". Pēc tam iegūtā valūta tiek tirgota kriptovalūtas biržās.
Tieši šī iemesla dēļ grafisko procesoru ražotājs "Nvidia"' janvārī nāca klajā ar paziņojumu, ka viņu prioritāte ir datorspēļu industrija. Tāpēc viņi ierobežojuši "racēju" iespējas iegādāties vairāk nekā divas kartes vienā reizē.
Saražot vairāk videokaršu var, bet nav izdevīgi – jaunu un lietotu videokaršu piedāvājums būtu tik liels, ka cena kristos. Turklāt, kā skaidro Kristaps Stikuts, videokaršu ražotāju peļņa kļūtu pārāk atkarīga no kriptovalūtu vērtības.
"Jo viņiem arī pastāv risks, ka nākamajā dienā var notikt strauja cenas krišana, un viņi varētu palikt ar vairākiem tūkstošiem videokaršu, kuras nevar pārdot," saka Stikuts.
Uzņēmējs Mārcis Misēvičs saka, ka Latvijas tirgū divu karšu limitu neievēro. "Tas neattur kompānijas pirkt reāli divas [video] kartes dienā, bet katru dienu. Un viņi vienalga piespiedu brīvprātīgi ceļ augšā cenas.
Tie paši vairumtirgotāji, kas ir lielie grandi Eiropā, ļoti ceļ augšā cenu, liek limitus, jo viņi paši nezina, kad viņiem būs nākamā piegāde videokartēm."
Ir arī pozitīvā puse. Straumētājs Grīnbergs uzskata, ka datorspēļu industrija iegūs, ja kriptovalūtu vērtība kritīsies – būs vairāk lētu lietotu videokaršu.
"Es domāju, ka mums, geimeriem, vēlāk varētu būt atvieglojumi, uzlabojumi un kvalitātes ieguvumi tikai kriptovalūtas dēļ. Man negribētos teikt – ārprāts, kriptovalūta ir slikta! Varbūt labāk, geimeri, paciešamies un mums būs labāk tā visa dēļ, ja attīstīsies tā sfēra tādā ātrumā, kādā viņa attīstās."
Videokartes cena joprojām ir atkarīga no kriptovalūtas vērtības. Šobrīd tā ir tik nestabila, ka diezin vai tuvākajā laikā videokarti varēs iegādāties par sākotnējo cenu.
