Latvijas Televīzijas (LTV) priekšvēlēšanu debatēs uz jautājumu, kā palīdzēt uzņēmumiem, kas cieš no sankcijām, Latvijas Krievu savienības (LKS) Latgales reģiona saraksta līderis Jurijs Zaicevs ieteica nestrīdēties ar Krieviju.
„Nevajag strīdēties ar Krieviju. Donbass un Krima nav mūsu karš, tas ir karš starp Krieviju un ASV. Nekādas sankcijas var nebūt, ja mūsu iekšlietu [pareizi būtu - ārlietu] ministram Rinkēvičam nebūs īpaša viedokļa par šo jautājumu par Krieviju,” sacīja Zaicevs.
Uz atkārtotu jautājumu, ko piedāvā Latvijas uzņēmumiem, LKS līderis atbildēja: „Piedāvāju draudzību ar Krieviju un Eiropu.”
LKS piedāvā arī veidot nacionālo lielveikalu tīklu, taču Zaiceva skaidrojums par šo ierosinājumu bija ļoti neskaidrs. „Strādnieki izveido savu tirdzniecības korporāciju un viņi var saņemt produktus bez maksas,” viņš atbildēja.
Citi deputātu kandidāti ieteica meklēt jaunus noieta tirgus, pirkt vietējās preces, samazināt kredītus uzņēmējiem un arī jau iepriekš paredzēt iespējamo Krievijas rīcību. Savukārt Zaļo un zemnieku savienības līderis Raimonds Vējonis ierosināja ieviest eksporta valsts ministra amatu, kurā jābūt profesionālim no uzņēmēju vides un kurš meklētu jaunus noieta tirgus un uzturētu saikni ar uzņēmējiem.
Juris Viļums (Latvijas Reģionu apvienība) uzskata, ka cīņai ar sankcijām jāapkaro kontrabanda un jāstiprina Austrumu robeža.
Savukārt Edgars Jaunups („Latvijas attīstībai”) domā, ka valdībai ir jāparedz iespējamā Krievijas rīcība un jāveido reāls dialogs ar uzņēmējiem. Tāpat ir jāvienojas par sašķidrinātās gāzes termināla būvniecību Latvijā, jo Latvija ir atkarīga no Krievijas dabasgāzes.
Arī Jānis Jurkāns („Vienoti Latvijai”) uzskata, ka ārlietu resoram un valdībai pirms balsojuma par sankcijām ir jāspēj paredzēt zaudējumi, piemēram, tādā gadījumā, ja Krievija ievieš sankcijas alkoholam, šprotēm un medikamentiem.
Jau ziņots, ka septembra vidū Eiropas Savienība ieviesusi jaunas sankcijas pret Krieviju, kura apstiprināšana vairāku dalībvalstu iebildumu dēļ ievilkās. Tas ir jaunākais rietumvalstu mēģinājums piespiest Krieviju pārtraukt agresiju Ukrainā un līdzdarboties situācijas stabilizēšanā.
Sekojot ASV piemēram, ES sankcijām pakļāvusi Krievijas valstij piederošās naftas kompānijas. Uzņēmumiem “Rosņeftj”, “Gazpromņeftj” un “Transņeftj” turpmāk būs liegta pieeja finansējumam no Eiropas finanšu tirgiem.
Krievijas amatpersonas paziņoja par gatavību atbildēt Eiropas Savienībai uz šīm sankcijām tikpat sāpīgi, ja ne vēl sāpīgāk. Maskava draud ar rietumvalstīs ražoto automašīnu un apģērba importa aizliegumu. Iepriekš, 7.augustā, atbildot uz rietumvalstu sankcijām, Maskava aizliedza pārtikas importu no ES, ASV un citām valstīm.
Iepriekš vēstīts, ka pēc Krimas aneksijas prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai turpināties.
