Ar svinīgām runām, mūziku un dažādiem gardumiem Rīgas brīvostas pārvalde paziņoja par vērienīgā Krievu salas projekta būvniecības beigām. Starp vairākiem desmitiem viesu gan trūka brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova, pret kuru sākts kriminālprocess. Aptuveni 160 miljonu vērtā projekta galvenais mērķis ir pārcelt ostas kravu kraušanu no Rīgas centra uz perifēriju.
Par projektu gandarījumu pauž Rīgas vicemērs Andris Ameriks: “Divi zaķi tiek šauti ar vienu šāvienu. Parasti tas ir neraksturīgi, parasti divus zaķus ļoti reti var ar vienu šāvienu nošaut. Šeit ir Eiropas nauda nevis uzņēmējdarbībai, bet gan dzīves kvalitātei, tas ir kravu pārnešana no pilsētas centra uz perifēriju. To pašu darīja Gēteburga, to pašu darīja Malme Zviedrijā, mēs to darām tagad. Un attiecīgi šeit ir visas beramkravas, visas iespējamās beramkravas. Šķembas, granīta un dažādas šķembas, visu šeit var kraut. Bet galvenais ir ogles aizvākt no centra.”
Tomēr iecere sākumā bija pilnībā aizvākt ostas aktivitātes no centra. Tagad ir skaidrs, ka tas nenotiks.
Lai gan ogles no centra pazudīs, citi kravu veidi paliks, tajā skaitā metāllūžņu kravas. Andris Ameriks gan uzsver, videi kaitīgie darbi centrā nenotiks: “Tas nozīmē – nav putekļu. Tā ir konteineru apstrāde, varētu būt atsevišķās vietās; vai tādas lietas, kas būtībā neietekmē dzīves kvalitāti.”
Tikmēr par savu dzīves kvalitāti uztraucas Bolderājas iedzīvotāji, kuru mājokļi atrodas blakus Krievu salai. “Bolderājas iedzīvotāji savā ziņā bija ķīlnieki, lai pilsētas centram būtu labāk,” saka Sandra Jakušonoka, kas dzīvo Boldarājā un vada biedrību „Koalīcija dabas un kultūras mantojuma aizsardzībai”. Viņu uztrauc, ka pēdējā gada laikā ir būtiski pieaudzis ogļu daudzums, ko plānots pārkraut Krievu salā:
“Nevis 12 miljoni, bet 17 miljoni tonnu ogļu gadā tiks krautas visā Bolderājas teritorijā, nevis tā, kā mums sākotnēji solīts, ka tikai pusē teritorijas būs netīrās kravas.”
Augusta beigās Vides pārraudzības valsts birojs lēma, ka pārkrauto ogļu daudzuma palielināšana Krievu salas projektā nav iemesls vēlreiz pārbaudīt ietekmi uz vidi. Brīvosta sola vides piesārņošanu novērst, būvējot augstas sienas, kas putekļus uzsūkšot.
“Tās sienas nav vienkārši kā sienas. Tās ir putekļu uztverošās sienas, kā putekļu sūcēji. Līdz ar to tam ir pavisam cita tehnoloģija. Jā, tās tiek paredzētas, lai tās absolūti absorbētu šīs liekās daļiņas. Jebkurā gadījumā, es gribu teikt, ja tās citās Eiropas valstīs izmanto, tad, kamēr tās uzbūvēs, vēl būs modernāka tehnoloģija palikusi. Es domāju, ka tas ir labi Rīgai,” stāsta Ameriks
Krievu salu piemērot ostas darbam turpinās divas stividorkompānijas – “Rīgas Centrālais terminālis” un SIA “Strek”. Abām infrastruktūrā būs jāiegulda vēl lielas naudas summas. Projekts paredz, ka stividoriem uz Krievu salu ir jāpārceļas divu gadu laikā. Kopā Krievu salas kapacitātē ietilps līdz pat 22 miljoniem tonnu beramkravu gadā. Izbūvētas ir četras beramkravu pārkraušanas piestātnes ar kopējo garumu 1 kilometrs un 180 metri.
