Pretēji sabiedrībā valdošajam uzskatam par to, ka Baltijas valstis ir teju vienpusēji atkarīgas no Krievijas enerģijas, situācija nav tik viennozīmīga, jo Baltijas valstis pilda vitāli svarīga elektrības pārvades posma lomu arī pašas Krievijas elektrības apgādē - gan pārvadot elektroenerģiju no Krievijas ziemeļiem uz dienvidiem, gan arī apgādājot izolēto Kaļiņingradas apgabalu.
Tāpēc vairākas augsta ranga Krievijas amatpersonas žurnālam „Forbes” atzinušas, ka tās sākuši uztraukt Baltijas valstu plāni pārtraukt sinhronu darbību ar Krievijas energosistēmu.
Krievijas elektropārvades sistēmas uzņēmums FSK jau ir aplēsis, ka Krievijai Baltijas valstu neatkarības centieni izmaksās vairāk nekā vienu miljardu eiro, turklāt šīs investīcijas neatrisinās Kaļiņingradas apgādes problēmas.
Tiesa gan, Krievijas redzeslokā jautājums nonācis visai vēlu, Baltijas energokompānijas iespēju pārtraukt ciešās saites ar Krieviju izvērtē jau sen, un pērn publicētā pētījumā secināts, ka iecerei trūkst ekonomiskā pamatojuma. Pati Krievija savukārt atklāti atzīst, ka jautājumam pievērsusies, lielā mērā ņemot vērā Baltijas valstu reakciju uz Krievijas īstenoto Krimas aneksiju.
