Krievijas zelta embargo vērtē kā politiski simbolisku, ne ekonomiski sāpīgu soli

Jūnija beigās G7 valstu sanāksmē pieņemts lēmums noteikt aizliegumu Krievijas zelta importam. Vēl šo trešdien Eiropas Savienības (ES) sūtņi sanāksmē Briselē papildināja Maskavai par tās iebrukumu Ukrainā noteiktās sankcijas, izpildot G7 sanāksmē pieņemto lēmumu un nosakot zelta embargo. Lai gan pārsvarā tiek runāts par atteikšanos no Krievijas gāzes un naftas, arī lēmums par zelta importa aizliegumu nebūt nav mazsvarīgs. Cik būtiskas sekas varētu atstāt Krievijas zelta embargo?

Krievijas zelta embargo vērtē kā politiski simbolisku, ne ekonomiski sāpīgu soli
00:00 / 05:25
Lejuplādēt

Liela industrija

Krievija kopā ar Ķīnu un Austrāliju ir viena no lielākajām zelta ražotājām pasaulē. Pērn tā saražoja 10% no visas pasaules ieguves. Krievijas zelta ieguvēji galvenokārt pārdeva savu zeltu Krievijas komercbankām, kuras parasti vai nu pārdeva to Krievijas Centrālajai bankai vai eksportēja to.

Ja neskaita enerģiju, piemēram, naftu un gāzi, tad zelts ir Krievijas otra lielākā eksporta industrija.

Atskatoties uz laiku pirms diviem gadiem, 2020. gadā Krievija eksportēja zeltu 18,7 miljardu dolāru vērtībā, Krievijai kļūstot par ceturto lielāko zelta eksportētāju pasaulē. Tajā pašā gadā zelts bija ceturtais eksportētākais produkts Krievijā. Galvenie zelta eksporta galamērķi no Krievijas ir Apvienotā Karaliste, Šveice, Kazahstāna, Turcija un Indija.

Pēdējos gados Krievija arī sākusi palielināt savus zelta iepirkumus un strauji tas notika 2014. gadā pēc tam, kad ASV noteica sankcijas pret Krieviju par Krievijas prezidenta Vladimira Putina iebrukumu Krimā. Kopš tā laika Krievijas zelta rezerves ir trīskāršojušās, un saskaņā ar ASV amatpersonu teikto tagad valstij ir zelta rezerves no 100 līdz 140 miljardu dolāru apmērā, kas ir aptuveni 20% no Krievijas Centrālās bankas uzkrājumiem. Zelta rezerves Krievijā šī gada pirmajā ceturksnī joprojām ir tādā pašā līmenī, kādas tas bija 2021. gada ceturtajā ceturksnī.

Kā vēl pirms sankciju pieņemšanas izteicās ES augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels, vissvarīgākais šonedēļ izziņotais sankciju papildināšanas priekšlikums ir tieši zelta importa aizliegums. Savukārt iepriekš noteiktais embargo naftai nebūt neesot paaugstinājis naftas cenas, kā kritiķi norādot.

"Es Eiropas Komisijai prezentēju jaunus piedāvājumus, un svarīgākais ir embargo Krievijas zeltam, bet svarīgi arī panākt, lai sankcijas būtu efektīvas. Atskatoties uz naftas embargo, es nedomāju, ka tā bija kļūda. Tas bija tas, kas mums bija jādara un ko mēs turpināsim darīt. Daži cilvēki saka, ka, piemēram, naftas aizliegums ir paaugstinājis naftas cenas, bet, paskatoties uz cenām, kopš pieņēmām aizliegumu, tas ir samazinājušās. Tādēļ es vēlētos, lai cilvēki saviem argumentiem piedāvā arī datus," teica Borels.

ASV Valsts sekretārs Entonijs Blinkens CNN izteicies, ka zelts ir otrs ienesīgākais Krievijas eksports pēc enerģijas un gandrīz 90% ieņēmumu nākot tieši no G7 valstīm. Viņaprāt, ja tas tiek pārtraukts un tiek liegta piekļuve aptuveni 19 miljardu dolāru ieņēmumiem gadā, tad tas ir nozīmīgi. Tādējādi Krievija nevarēs iegūt nepieciešamo, lai modernizētu savu aizsardzības sektoru, tehnoloģijas un enerģijas izpēti, uzsvēra Blinkens. ASV norādījušas, ka Krievija izmantojusi zeltu, lai atbalstītu savu valūtu un apietu sankciju ietekmi. Viens veids, kā to izdarīt, ir apmainīt zeltu pret ārvalstu valūtu ar lielāku likviditāti, uz kuru neattiecas pašreizējās sankcijas.

Embargo ietekme – minimāla?

Kas attiecas uz zelta cenu, tad pēdējos mēnešos tā ir tikai kritusi un nešķiet, ka vismaz pagaidām paziņojumi par zelta importa aizliegumu cenu ievērojami ietekmētu. Analītiķi pieļāvuši, ka ietekme varētu būt minimāla, jo industrija jau ir pielāgojusies un spērusi soļus Krievijas zelta izslēgšanai.

Tāpat kā daudzas citas Rietumu sankcijas, kas Krievijai noteiktas, arī zelta importa aizliegums ir paredzēts, lai ekonomiski izolētu Krieviju, izsūktu tās finansēšanas avotus un novērstu naudas atmazgāšanu.

Ekspertu domas par importa aizliegumu gan dalās. Daļa, tostarp ASV administrācijā esošās personas, uzskata, ka Krievijas zelta importa aizliegums ietekmēs tās spēju mijiedarboties ar globālo finanšu sistēmu. Kā norādīja Krievijas ekonomikas analītiķis Kriss Vīfers: lai gan Krievija joprojām varēs pārdot zeltu citām valstīm ārpus tām, kas noteikušas embargo, tas tomēr ietekmēs Krievijas spēju gūt eksporta ieņēmumus, un tieši tie uztur valsti un ekonomiku pēc 24. februāra.

Tikmēr citi norāda, ka, tā kā zelta aizliegumu ievieš tikai dažas valstis, šis solis lielākoties ir simbolisks.

Plānus par zelta embargo noniecināja Kremlis. Krievijas prezidenta Vladimira Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs norādīja, ka Krievija pārorientēsies uz citiem dārgmetālu tirgiem.

"Dārgmetālu tirgus ir globāls un ļoti daudzveidīgs. Tāpat kā ar visām pārējām precēm, ja kāds tirgus zaudē savu pievilcību nelikumīgu lēmumu dēļ, tad notiek pārorientēšanās uz to, kur preces ir pieprasītākas un kur pastāv ērtāki un leģitīmāki ekonomiskie režīmi," komentēja Peskovs.

Meklē, kur zeltu likt lietā

Skaidrs, ka Krievija meklē veidus, kur zeltu likt lietā, un dažādās shēmās tiks iesaistītas dažādas valstis. Šajā ziņā jau ir pieredze ar Venecuēlu. Piemēram, šīs valsts opozīcijas pārstāvis Hulio Borgess pagājušajā gadā sacīja, ka Krievijas izvedusi savu zeltu no Venecuēlas, lai to pārstrādātu Mali un pēc tam tālāk pārdotu Apvienotajos Arābu Emirātos par dolāriem un eiro. Kontrolēt zelta ceļus un sankciju izpildi nebūt nav viegli. Piemēram, Šveices muitas amatpersonas jūnijā ziņoja, ka izseko aptuveni trīs tonnas Krievijas zelta vairāk nekā 202 miljonu ASV dolāru vērtībā, kas maijā ienāca Šveicē no Apvienotās Karalistes.

Dati par Krievijas zelta importu un eksportu ir skopi, bet baņķieri, analītiķi un zelta ieguvē strādājošie vērsuši uzmanību uz to, ka pēc 24. februāra Krievijas zelta pircēju vidū tagad ir valsts centrālā banka, cilvēki Krievijā, kuri vēlas drošu ieguldījumu, un pircēji Āzijā, kur vairums valstu nav noteikušas sankcijas pret Krieviju.

Tātad būtībā zelta eksports jau pirms embargo noteikšanas uz Rietumiem ir teju apstājies,

arī tādēļ, ka Rietumu valdības jau noteikušas sankcijas Krievijas galvenajām zelta tirdzniecības bankām. Un arī tas liecina par to, ka embargo ir vairāk politiski simbolisks, nevis ekonomiski būtisks solis. Kā trūkums jāmin arī tas, ka ārpus ES sankcionēto preču saraksta joprojām ir juvelierizstrādājumi, proti, zelta ķēdītes, gredzeni un pulksteņi.

Bet, kā izteicies finanšu pakalpojumu uzņēmuma "City Index" tirgus analītiķis Favads Razakzada – "Krievijas ekonomikai embargo nav tik svarīgs, taču ir šis teiciens, ka Rietumu sankcijas ir paredzētas, lai nogalinātu ar tūkstoš dūrieniem, un šis ir tikai viens no tiem".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt