Cena par “Brent” jēlnaftas barelu pieauga pat par 5,4%, sasniedzot 102 dolārus. Tas noticis pirmo reizi kopš 2014. gada, kad cena par barelu pārsniedza 100 dolāru atzīmi. Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā “West Texas Intermediate” (WTI) cena pieaugusi par 4,7% līdz 96,43 dolāriem par barelu.
“Ja šī situācija turpinās pasliktināties, es nebūtu pārsteigts redzēt “Brent” par 120 dolāriem par barelu. Un tas tiešām ir brīdis, kad var sagaidīt [globālo piegādātāju] koordinētu iejaukšanos,” izdevumam norādīja “Westpac'' tirgus stratēģiju vadītājs Roberts Renijs.
Maskavas birža ceturtdienas rītā paziņoja par tirdzniecības apturēšanu visos tirgos, nesniedzot norādes par to, kad tās varētu tikt atvērtas.
Reaģējot uz krīzi, Krievijas akciju kurss ir krities. Jau pirmdien “Moex” indekss bija nokrities par 14,2%, kas bija lielākais vienas dienas kritums kopš 2014. gada, kad Krievija anektēja Krimu.
Индекс Мосбиржи продолжает падать. Он обвалился уже больше чем на треть - минус 34,7% cо вчерашнего закрытия торгов. А вот компании-лидеры по снижению стоимости акций: pic.twitter.com/wmUbuwSVf3
— bbcrussian (@bbcrussian) February 24, 2022
Tikmēr Krievijas Centrālā banka nolēma iejaukties, lai stabilizētu situāciju finanšu tirgos, vēsta Krievijas telekanāls “Doždj”.
Valūtas tirgos Krievijas rīcība izraisīja rubļa izpārdošanu, un attiecībā pret ASV dolāru tā vērtība nokritās par 6,3%, sasniedzot rekordzemu līmeni saskaņā ar “Bloomberg” datiem.
Krievijas rīcība izraisīja pasaules akciju cenu kritumu. Honkongā samazinājums par vairāk nekā 3%, Dienvidkorejā – par 2,4%, Japānā – par 1,7%, Ķīnā – par 1,3%.
Komentējot pašlaik finanšu pasaulē vērojamo reakciju uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Latvijas Bankas Monetārās pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste Latvijas Radio komentēja, ka, visticamāk, Krievija lielā mērā tiks izolēta no Rietumu saimnieciskajām sistēmām.
Viņš norādīja, ka bažas ir redzamas ne tikai Krievijas, bet arī Rietumu akciju tirgos. Pašlaik eskalācija un neziņa ir tik liela, ka tuvākajā laikā, visticamāk, būs redzamas svārstības finanšu tirgos.
Taujāts par Krievijas spēju pārvarēt šī brīža situāciju, Rutkaste pauda, ka Krievija ir izveidojusi diezgan lielus ārvalstu aktīvu buferus: “Tā ir savus vājos aktīvus uzbūvējusi, atjaunojusi uz kādu brīdi. Šobrīd Krievijas ārvalstu valūtas pozīcija ir pietiekoši stingra.”
Vienlaikus viņš mudināja Latvijā rēķināties ar to, ka Krievija tuvākajā nākotnē diez vai būs mūsu darījumu partnere. “Arī Latvijas uzņēmumiem, kam joprojām Krievijas tirgus ir veidojis pietiekoši lielu daļu viņu biznesa, ar steigu jādomā, kā var savu darbību diversificēt un kā var šīs attiecības ar Krieviju… tās mazināsies agrāk vai vēlāk. Un kā to var aizvietot ar eksportu uz citiem tirgiem, saimniecisko darbību citviet,” komentēja Rutkaste.
“SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis Latvijas Radio pauda viedokli, ka stress finanšu tirgos saglabāsies tik ilgi, kamēr nebūs kādas pazīmes par kustību situācijas normalizācijas virzienā, kas gan drīzumā neesot gaidāms. Tādēļ arī nenoteiktība valdīs vēl ilgu laiku.
„Primāri tas, ko mēs redzam Krievijā, ļoti strauji ir vājinājusies nacionālā valūta – rublis. Akciju tirgos ir lielākais kritums vēsturē. To jau varētu nosaukt par paniku. Ja skatāmies plašāk, atbalsis jūtamas arī citviet. Akciju tirgi ir sarkanā krāsā. To vēl nevarētu saukt par izteiktu paniku, bet par diezgan augstu stresu. Un, protams, tas, kas bija gaidāms, redzam, ka diezgan strauji pieaug dažādu izejvielu cenas. Ļoti strauji pieaug dažādu pārtiku izejvielu cenas. Redzam, ka nafta ir sasniegusi jau augstu līmeni, un, visticamāk, šis nav pēdējais punkts kāpienā. Un attiecīgi arī, protams, redzam, ka ir augušas gāzes cenas,” sacīja Gašpuitis.
