Baltijas jūras reģiona sauklis ir "Eiropas virsotne", kas atspoguļo gan ģeogrāfisko atrašanos Eiropas ziemeļu daļā, gan arī augstu ekonomisko attīstību. Tomēr saglabāt ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju pārtikušajām Ziemeļvalstīm kļūst arvien sarežģītāk, atzīst "Nordea" bankas vecākais ekonomists pasaulē Helge Pedersens.
Pašreizējām konfliktam starp Ukrainu un Krieviju būs ietekme uz mūsu reģionu. Tomēr mūsu pamatscenārijā mēs paredzam, ka Baltijas valstis attīstīsies salīdzinoši labi, it sevišķi Latvija un Lietuva. Igaunijai ir zināmas problēmas tostarp arī tādēļ, ka Somija joprojām nevar atgūt ekonomikas izaugsmi. "Nordea" bankas prognozes paredz, ka šogad Somijā jau trešo gadu pēc kārtas būs recesija," norāda Pedersens.
"Nordea" bankas ekonomista Pedersena un viņa kolēģa no Harvarda Biznesa skolas Kristiāna Ketela ikgadējais ziņojums par situāciju Baltijas jūras valstu reģionā tika prezentēts šonedēļ Somijas pilsētā Turku. Abi ekonomisti paredz, ka gan Zviedrijai, gan Vācijai un arī Polijai šogad veiksies visnotaļ labi. Savukārt Krievijā ir paredzama ekonomikas stagnācija, saka ekonomisti.
Lai mazinātu ārējo faktoru ietekmi, Ketels iesaka lielāku uzmanību pievērst tam, ko dēvē par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu jeb, vienkāršāk sakot, sakārtot likumus.
Izmainīt likums nemaksā dārgi. Tas var būt politiski sarežģīti, bet mēs paši esam atbildīgi par to, cik augstu mēs esam šajos rādītājos. Mēs redzam, ka kopumā mums sokas diezgan labi, bet dažām no mūsu valstīm ne tik ļoti. Atsevišķus rādītājus mēs varētu krietni uzlabot, piemērām, kredīta saņemšanas, investoru aizsardzības, finanšu tirgus situācijas un arī biznesa uzsākšanas jomā. Mēs zinām, ka mums vajag vairāk dinamikas. Ja mūsu likumi, kas regulē biznesa uzsākšanu, netiek vērtēti pārāk labi, tad paši šaujam sev kājās. Un es nesaprotu, kādēļ. Tā ir joma, kur mēs varētu darīt krietni vairāk," uzsver Ketels.
Vēl viena būtiska problēma, ar kuru saskaras it sevišķi tādas pārtikušas valstis kā Zviedrija, Somija un Dānija, ir darbaspēka dārdzība. Cilvēki šajās valstīs ir pieraduši saņemt labas algas, tādēļ ražošanas izmaksas ir augstas. Ja pirms krīzes šī Baltijas jūras reģiona daļa varēja konkurēt ar kvalitāti un zīmolu "ražots Skandināvijā", tad šobrīd uzņēmēji bieži aiziet tur, kur ir lētāk. Skaidras receptes kā atrisināt šo problēmu, pašreiz, šķiet, nav nevienam.
