ĪSUMĀ:
- Vairāk nekā 900 km garais gāzesvads stiepjas pa Melnās jūras dzelmi no Krievijas pilsētas Anapas līdz Turcijas pilsētai Kijikojai.
- Kijikojā "TurkStream" saslēdzas ar citiem gāzesvadiem, lai gāzi tālāk nogādātu uz Bulgāriju, Serbiju, Ungāriju un Austriju.
- Ukrainas enerģētikas eksperts: Ukrainai "TurkStream" rada lielākus draudus nekā "Nord Stream 2".
- ASV sankcijas var skart Bulgāriju; tā būvē gāzesvadu, kas pagarinās "TurkStream" otro atzaru un noslēgsies Austrijā.
- Komentētāji: ASV sankcijas pret abiem gāzesvadiem nāk novēloti – to būvniecības apturēšana vairs faktiski nav iespējama.
Pagājušā gada nogalē ASV prezidents Donalds Tramps apstiprināja sankciju ieviešanu pret Krievijas un Vācijas būvēto gāzesvadu "Nord Stream 2", kā arī kompānijām, kuras ir iesaistītas šī projekta īstenošanā. Tuvāko mēnešu laikā būs zināms, par kurām kompānijām ir runa. ASV uzskata, ka šis gāzesvads palielinās Eiropas valstu atkarību no Krievijas. Savukārt ES ir asi kritizējusi sankciju ieviešanu pret Eiropas kompānijām, kas nodarbojas likumīgu biznesu. Gan ES, gan Krievija ir norādījušas, ka tām ir jābūt tiesībām pašām noteikt savu enerģētikas politiku.
Bet kamēr "Nord Stream 2" būvniecība Baltijas jūrā vēl tikai tuvojas noslēgumam, pa otru ASV sankciju sarakstā iekļauto gāzesvadu "TurkStream" no 1. janvāra uz Eiropu jau ir sākusi plūst Krievijas dabasgāze. Tieši šo gāzesvadu šodien Stambulā oficiāli atklās Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Turcijas prezidents Redžeps Taijips Erdogans.
Vairāk nekā 900 kilometru garais gāzesvads pa Melnās jūras dzelmi stiepjas no Krievijas dienvidu pilsētas Anapas līdz Turcijas pilsētai Kijikojai, kur tas savienojas ar citiem gāzesvadiem.
Gan ASV sankcijas, gan vairāku Eiropas valstu iebildumi īpaši pret gāzesvadu "Nord Stream 2" galvenokārt ir saistīti ar bažām par to, ka Krievija varētu pārtraukt gāzes tranzītu caur Ukrainu. Taču, kā atzīst ukraiņu enerģētikas eksperts Valentīns Zemļanskis, jāsatraucas būtu tieši par gāzesvadu "TurkStream".
""TurkStream" paņems no mūsu dienvidu virziena gāzesvadiem virzienā Anaņiva–Odesa–Izmaila gāzi, kuru mēs caur Moldovu un Rumāniju piegādājam Turcijai. Tas pilnībā nodrošinās Turciju ar to gāzi, kuru līdz šim piegādāja caur Ukrainu.
Tāpēc, lai cik tas paradoksāli nebūtu, bet mums "TurkStream" rada lielākus draudus, nekā "Nord Stream 2". Tas ir jāsaprot, jo šis gāzesvads pilnībā apgādās ar gāzi Dienvidaustrumeiropu, Balkānu valstis un Centrālo Eiropu," teica Zemļanskis.
Gāzesvada "TurkStream" projekta aprakstā ir uzsvērts, ka viens no iemesliem, kāpēc Eiropas dienvidu un dienvidaustrumu valstis vairs nevēlas paļauties uz piegādēm tikai no Ukrainas, ir tas, ka šīs valsts gāzes transportēšanas infrastruktūra ir novecojusi un tajā trūkst investīciju.
Turcijas pilsētā Kijikojā "TurkStream" saslēdzas ar citiem gāzesvadiem, lai gāzi nogādātu tālāk uz Bulgāriju, Serbiju, Ungāriju un Austriju.
Tā kā ASV noteiktās sankcijas ir paredzēts attiecināt arī uz citiem gāzesvadiem, kuri ir uzskatāmi par "TurkStream" turpinājumu, īpaši neveiklā situācijā ir nonākusi Bulgārija. Tā pašlaik būvē gāzesvadu, kas pagarinās "TurkStream" otro atzaru un noslēgsies Baumgartenā, Austrijā. Lai arī Bulgārijas amatpersonas apgalvo, ka šis gāzesvads ir uzskatāms par vietējā gāzes tīkla paplašinājumu, tā darbība noteikti samazinās gāzes plūsmu caur Rumāniju un Ukrainu par vairāk nekā 25%.
Kā Balkānu un Melnās jūras pētījumu centra projektam "Bulgaria Analytica" norāda bulgāru enerģētikas drošības aktīvists Ilians Vassilevs, par spīti bulgāru amatpersonu atrunām, sankcijas var draudēt arī viņiem.
"Bulgārijas posms ir daļa no "TurkStream" projekta un par to nevar būt nekādu strīdu. Bez Krievijas gāzes caur "TurkStream" bulgāru gāzesvadu tīkla paplašināšanai nav nekādas jēgas. "TurkStream" ietekmē gāzes piegādes Rumānijā un Bulgārijā par daudz vairāk nekā 25%, salīdzinot ar 2018. gadu. Tieši tāpēc šī būs pirmā reize, kad Bulgārijas amatpersonas un kompānijas, kas iesaistītas tik nozīmīgā infrastruktūras projektā, var kļūt par tiešu ASV sankciju mērķi," teica Vassilevs.
Diezgan liels skaits komentētāju norādījuši, ka ASV lēmums ieviest sankcijas pret abiem gāzesvadiem nāk novēloti, jo to būvniecības apturēšana tik vēlā posmā vairs faktiski nav iespējama. Kā domnīcas "Atlantic Council” diskusijā norādījis bijušais ASV vēstnieks ES, Globālā Enerģētikas centra dibinātājs Ričards Morningstars, "TurkStream" būtu rūpīgāk jāpēta arī globālā enerģijas tirgus kontekstā.
"Ir viens ļoti interesants jautājums un tas ir nevis politisks, bet tirgus jautājums. Proti, ja gāze sāks plūst pa "TurkStream", kāda būs tā ietekme uz tirgu un citiem potenciālajiem gāzes piegāžu avotiem?
Piemēram, sašķidrināto gāzi no Grieķijas puses, Dienvidu gāzes koridora paplašināšanu vai gāzi no Kurdistānas? Tāpēc "TurkStream" būs ļoti interesanti vērot, lai arī tai nav pievērsta ne tuvu tik liela uzmanība kā "Nord Stream"," atzina Morningstars.
ES noteikumi paredz, ka pilnīgi visiem gāzesvadiem, kas darbojas ES, ir jāievēro vienoti noteikumi. Gāzesvadiem ir jākļūst pieejamiem citiem operatoriem, gāzesvada īpašniekiem ir jābūt nodalītiem un jāpiemēro nediskriminējoši un caurskatāmi tarifi. Šie noteikumi attiecas arī uz gāzesvadiem, kuri nāk no valstīm ārpus ES.
