Krievija bija pirmā valsts, kuru oficiālā vizītē pagājušā gada martā pēc stāšanās amatā apmeklēja Ķīnas prezidents Sji Dziņpins. Šogad ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu viņš tikās jau ziemas olimpisko spēļu laikā Sočos.
Ķīnas nozīme Krievijai ir pieaugusi ar Ukrainas krīzi saistīti notikumu dēļ, kad rietumvalstis pret Maskavu ievieš sankcijas un Eiropas Savienībā aktīvi spriež par nepieciešamību mazināt enerģētisko atkarību no austrumu kaimiņa. Un, kaut gan Ķīna neatzina Krimas referendumu un aneksiju, tā arī nav skaļi nosodījusi notikušo.
Tagad Putina mērķis ir attiecības ar Pekinu padarīt vēl labākas. Ierodoties Pekinā, viņš paziņoja, ka Ķīna ir uzticams draugs, bet viņa kolēģis Sji solīja attīstīt stratēģisku sadarbību. Saskaņā ar amatpersonu teikto, paredzēts parakstīt lielu skaitu vienošanos, aptuveni 40. Taču viena no svarīgākajām abām pusēm būtu vērienīgs līgums par Krievijas gāzes piegādi Ķīnai, par kuru sarunas ilgušas jau vairākus gadus.
Krievijai ir pasaulē lielākie dabasgāzes krājumi, liela daļa atrodas Sibīrijā, uz ziemeļiem no robežas ar Ķīnu. Savukārt Ķīna ir lielākais enerģijas patērētājs pasaulē.
Ķīnas lielākā naftas un gāzes kompānija „China National Petroleum Corp.” un Krievijas gāzes gigants „Gazprom” jau ir tuvu 30 gadu līguma parakstīšanai. Tas paredz, ka Krievija no 2018.gada Ķīnai piegādās 38 miljardus kubikmetru gāzes gadā, pakāpeniski šo apjomu palielinot līdz gandrīz 70 miljardiem kubikmetru. Tiks uzbūvēts cauruļvads no Sibīrijas uz Ķīnu.
Tomēr vienošanās pagaidām nav parakstīta, un iemesls tam ir nesaskaņas par cenu. Pekina nevēlas maksāt tarifu, par kādu „Gazprom” gāzi pārdod Eiropas klientiem. Tā uzstāj uz zemu cenu, aptuveni 360 dolāriem par tūkstoš kubikmetriem. Analītiķi norāda, ka Ukrainas krīzes dēļ trumpji tagad ir Pekinas rokās un nav gaidāms, ka Ķīna piekāpsies. Ņemot vērā Eiropas Savienības vēlmi ilgtermiņā mazināt enerģētisko atkarību no Krievijas, Maskavai šāds līgums ar Pekinu būtu kā apdrošināšana pret iespējamā grūtībām Eiropā nākotnē. Tādēļ drīzāk tā būs Maskava, kas piekāpsies, un nav izslēgts, ka abas puses vienošanos par cenu trešdien tomēr panāks, pirms Putins noslēgs vizīti.
Krievijas prezidenta vizītes laikā nopietna uzmanība pievērsta ne tikai enerģētikai, bet arī drošības un militārajiem jautājumiem. Abu valstu prezident trešdien piedalās nozīmīgā drošības konferencē. Vienlaikus Austrumķīnas jūrā pie Šanhajas Ķīna un Krievija tuvākajā laikā sāks kopīgas militārās mācības - jau trešās kopš 2012.gada. Ķīnai ir nerimstošas teritoriālas domstarpības ar reģiona valstīm, kas dažkārt eskalējas diezgan augstos toņos, īpaši ar Japānu un pēdējā laikā ar Vjetnamu. Ar šīm mācībām Pekina kaimiņvalstīm un arī ASV vēlas demonstrēt koordināciju ar Krieviju, kurai savukārt ir nesaskaņas ar Japānu par Kuriļu salu piederību.
