Krievijas rubļa vērtības krišanās tiek rūpīgi vērota jau kādu laiku. Taču pirmdien rubļa vērtība nokritās līdz visu laiku zemākajam līmenim un pirmo reizi pārsniedza tā dēvēto psiholoģisko barjeru - 40 rubļus par vienu ASV dolāru atzīmi. Šī atzīme ir sasniegta pirmo reizi kopš devalvācijas 1997.gadā. Arī attiecībā pret eiro, rubļa vērtība ir samazinājusies un tagad par vienu eiro jau jāmaksā vairāk nekā 50 rubļu.
Jau pagājušās nedēļas beigās divvalūtu groza vērtība sasniedza 44 rubļus un 55 kapeikas, sasniedzot Krievijas centrālās bankas intervences robežu. Centrālā banka pašlaik īpaši aktīvi necenšas tērēt ārvalstu valūtu rubļa stabilizācijai, taču pirms dažām dienām tika pieņemts lēmums par 10 kapeikām paaugstināt peldošā valūtas groza intervālu.
Pēdējo mēnešu laikā rubļa vērtība ir nepārtraukti kritusies dažādu iemeslu dēļ. Nenoliedzami, lielu nozīmi ir atstājušas Rietumvalstu noteiktās sankcijas, taču vislielākā ietekme bijusi naftas cenu samazinājumam. Pašlaik „Brent” naftas cena ir samazinājusies līdz nedaudz vairāk par 91 dolāru par barelu.
Naftas tirgu risku pārvaldnieks Tonijs Nunans aģentūrai „Reuters” paziņojis, ka „Brent” naftas cenas pašlaik ir samazinājušās līdz aptuveni 90 dolāriem. Tā ir minimālā cena, ko Saūda Arābija var atļauties pašreizējo valsts tēriņu saglabāšanai. Taču Irānai un Krievijai pašreizējās cenas jau ir pārāk zemas savu izdevumu uzturēšanai.
Eksperti norāda, ka Krievija drīzumā būs spiesta arvien aktīvāk iztukšot savas finanšu rezerves. Lai Krievija atkal nenokļūtu recesijā, tai nepieciešams, lai naftas cenas būtu vismaz 100 dolāri par barelu, taču pašreizējās tirgus tendences par naftas cenu augšanu neliecina.
Šajā situācijā Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien ir parakstījis likumus, kas no nākamā gada 1.janvāra ļauj rezerves fondam paredzētos līdzekļus no naftas un gāzes tirdzniecības novirzīt budžeta deficīta segšanai. Tāpat šo naudu atļauts tērēt Krievijas valsts parādsaistību dzēšanai, turklāt šo līdzekļu izmantošana atļauta gan budžeta izpildes laikā, gan nākamo gadu federālā budžeta plānošanas laikā. Pēdējo reizi Krievijas rezerves fonds tika atvērts 2008. un 2009.gada krīzes laikā. Iepriekš Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs bija paziņojis, ka rezerves fondu drīkst izmantot tikai tad, ja naftas cenas pasaules tirgū nokritīsies līdz 80 – 90 dolāriem par barelu.
Tāpat kļuvis zināms, ka Vladimirs Putins pirmdien ir atcēlis ikgadējo prezidenta ziņojumu Federācijas padomei, kurā būtu jāsniedz prezidenta redzējums par valsts budžeta politiku attiecīgajam finanšu gadam un arī visam plānošanas periodam.
Nedaudz nepamanīts ir palicis arī fakts, ka Krievijai jau no pagājušās piektdienas vairs nav pieejamas īpašās muitas nodevas tirdzniecībai ar ASV. Šāda lēmuma pamatā ir jau šīgada maijā ASV kongresam nosūtītais ASV prezidenta Baraka Obamas paziņojums par to, ka Krievija ir pietiekami pavirzījusies uz priekšu ekonomiskās attīstības ziņā un tās konkurētspēja ir palielinājusies, tāpēc arī pret to vairs nav nepieciešams piemērot attīstības valstīm domātās atlaides.
Lai arī krievu ekonomisti atzīst, ka nākotnē zudīs Krievijas preču konkurētspēja un celsies cenas amerikāņu iekārtām, lidmašīnām, medikamentiem un lauksaimniecības precēm, kopumā zaudējumi ekonomikai nebūšot īpaši lieli.
Jau ziņots, ka Rietumvalstis noteica pret Krieviju ekonomiskās sankcijas, lai apturētu Krievijas agresiju Ukrainā. Sekojot ASV piemēram, tagad arī ES sankcijām pakļāvusi Krievijas valstij piederošās naftas kompānijas. Uzņēmumiem “Rosņeftj”, “Gazpromņeftj” un “Transņeftj” turpmāk būs liegta pieeja finansējumam no Eiropas finanšu tirgiem.
Tāds pats liktenis gaida bruņojuma uzņēmumus – helikopteru, iznīcinātāju, tanku, zenītraķešu un Kalašņikova automātu ražotājus. Eiropas Savienībā nevēlamo personu saraksts tikmēr papildināts ar 24 Krievijas un anektētās Krimas amatpersonām, kā arī separātistu grupējumu redzamākajām personām. To skaitā iekļauts arī skandalozais Krievijas liberāldemokrātu partijas līderis, Valsts domes deputāts Vladimirs Žirinovskis.
