Kopš kara Ukrainā sākuma rubļa vērtība ir palielinājusies aptuveni par 20%. Kā galvenie cēloņi tiek minēta kapitāla kontrole, importa apjomu samazināšanās, kā arī pieaugošās energoresursu cenas.
Taču, kā aģentūrai "Bloomberg" norādīja Krievijas akciju tirgus operāciju nodaļas vadītājs Georgs Vaščenko,
rubļa vērtības pieaugumu pret eiro visvairāk ir veicinājusi Krievijas prasība Eiropas valstīm par eksportēto dabasgāzi norēķināties rubļos.
Krievijas premjerministra vietnieks Aleksandrs Novaks ir paziņojis, ka puse no gāzes uzņēmuma "Gazprom" Eiropas klientiem ir atvēruši kontus "Gazprom" bankā, lai varētu legāli pirkt Krievijas gāzi.
Lai arī pašlaik biržā par vienu eiro ir jāmaksā 59 rubļi, tiek prognozēts, ka nākamajā ceturksnī šī cena varētu sasniegt arī 50 rubļus par eiro.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.