Bankas mērķis ir stiprināt rubli un mazināt inflācijas riskus. Tomēr Centrālās bankas lēmums arī nozīmē riskus ekonomikas izaugsmei.
Vēl gada sākumā Krievijas centrālās bankas bāzes procentu likme bija 5,5%. Pēdējos mēnešos, rubļa vērtībai arvien krītoties un inflācijai augot, tā pamazām tika palielināta, vēl pagājušajā nedēļā par 1 procentpunktu līdz 10,5%.
Taču pirmdien rublis piedzīvoja straujāko vienas dienas kritumu vairāk nekā 15 gadu laikā, zaudējot aptuveni desmito daļu vērtības attiecībā pret dolāru. Krievijas medijos tā nodēvēta par vēl vienu „melno pirmdienu”.
Reaģējot uz notiekošo, Centrālā banka strauji palielināja bāzes likmi uz 17% procentiem. Tas ir lēciens uzreiz par 6,5 procentpunktiem.
Bāzes procentu likmes strauja paaugstināšana nozīmē, ka dārgāki paliks kredīti komercbankās, jo procentmaksājumi pieaugs. Tas draud ar ekonomiskās aktivitātes krišanos.
Latvijā bāzētais Krievijas interneta ziņu portāls „Meduza” norāda, ka dramatiska bāzes likmes maiņa vienā vai otrā virzienā liecina par krīzi ekonomikā. Ierasti izmaiņas solis vienā vai otrā virzienā ir tikai 0,25 vai 0,5 procentpunkti. Piemēram, Eiropas Centrālā banka savu bāzes likmi pēdējos mēnešos pamazām arvien samazinājusi līdz rekordzemam līmenim, lai cīnītos pret deflācijas draudiem, veicinātu kreditēšanu un mēģinātu iekustināt ekonomiku.
Krievijas Centrālās banka savukārt rīkojas pretēji, likmi strauji paaugstinot. Tā savu lēmumu pamato ar nepieciešamību ierobežot pēdējā laikā pieaugušos devalvācijas, proti, rubļa vērtības krituma riskus, kā arī inflācijas riskus. Saskaņā ar Centrālās bankas amatpersonu prognozēm, inflācija tuvākajā laikā pārsniegs 10% atzīmi.
Eksperti norāda, ka galvenais mērķis ir stabilizēt finanšu tirgu un rubli, kura vērtība attiecībā pret dolāru kopš gada sākuma samazinājusies par gandrīz 50%. Centrālā banka iepriekš neveiksmīgi mēģinājusi to izdarīt, šim mērķim iztērējot vairākus desmitus miljardus dolāru.
Krievijas analītiskais portāls RBK notiekošo nodēvējis par paniku valūtas tirgū un „atgriešanos 1998.gadā”, kad Krievija piedzīvojusi defoltu.
Pirmdien kurss pirmo reizi pārsniedza 60 rubļus par dolāru un 75 rubļus par eiro. Pēc vakardienas krituma un Centrālās bankas paziņojuma par bāzes procentu likmi, rublis otrdien savu vērtību nedaudz atguvis. Bet otrdienas rītā eiro jau sasniedza 83,23 rubļu vērtību, savukārt pēcpusdiena eiro vērtība sasniedza 100 rubļus. Dolāra kurss savukārt sasniedza 80 rubļus, ziņo raidsabiedrības BBC Krievijas dienests.
Savukārt Krievijas aģentūra „Finmarket” vēsta, ka pēc analītiķu domām, rubļa kritiens nav saistīts ar naftas cenām, jo naftas cenu kritums nav tik straujš. Pēc analītiķu domām rubļa vērtības krišanai ir „panikas raksturs”, paniski tiek iepirkti dolāri, kuru tirgū trūkst, tai skaitā trūkst piedāvājuma no Krievijas Centrālās bankas.
Tikmēr Krievijas Centrālās bankas vadība, vēl pirms rubļa kurss pret eiro sasniedzis psiholoģisko 100 rubļu atzīmi, paziņojusi, ka neplāno administratīvus ierobežojumus valūtas tirgū.
Bet no otras puses, augsta bāzes procentu likme ilgākā termiņā draud ar ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos. Centrālās bankas lēmums „simbolizē atteikšanos no ekonomiskās izaugsmes finanšu sistēmas saglabāšanas vārdā”, aģentūrai „Bloomberg” pauda Īans Hāgs, partneris kompānijā „Firebird Management”, kas pārvalda aktīvus vairāk nekā miljarda dolāru apmērā, tostarp, Krievijas biržās.
Pasaules Banka brīdinājusi, ka Krievijas ekonomika nākamgad var samazināties par 0,7%, ja naftas cenas, kuru kritums ir viens no galvenajiem iemesliem rubļa problēmām, neatgūsies.
