Krievijas pretsankcijas un ekonomiskā stāvokļa vispārējā pasliktināšanās negatīvi ietekmējusi noteiktas Latvijas tautsaimniecības nozares, un pašreizējie aprēķini liecina, ka šīs pretsankcijas Latvijas ekonomikai radījušas zaudējumus 0,25% apmērā no IKP, liecina Ārlietu ministrijas sagatavotais ziņojuma darba dokuments par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) jautājumos.
Neskatoties uz to, ievērojamāku kaitējumu Latvijas ekonomikai radījusi tieši Krievijas ekonomiskā lejupslīde - kopumā 0,6% no IKP.
Turklāt kopējais eksports uz Krieviju krities par vairāk nekā 20%. Tomēr Latvijas kopējais eksports turpinājis pieaugt, tostarp uz ES valstīm, savukārt 20% pieaugums novērots uz trešajām valstīm.
Paredzēts, ka pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos vidējā termiņa eksporta dinamiku ierobežos pieprasījums NVS valstīs un to tirgos.
Jau vēstīts, ka Latvija aizvadītā gada laikā turpinājusi atbalstīt uzņēmējus jaunu eksporta tirgu apgūšanā. Tā, piemēram, Ārlietu ministrija turpina paplašināt savu vēstniecību un goda konsulātu tīklu, šogad nosūtīts arī pirmais Latvijas diplomāts vēstniecības atvēršanai Dienvidkorejā, Seulā.
Tāpa ziņots, ka Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš pagājušā gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
