Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca ir lielākais ražošanas uzņēmums Daugavpilī un arī lielākais darba devējs pilsētā, tam ir nozīmīga loma pilsētas ekonomiskajā dzīvē, "te strādā ap tūkstoš darbinieku," saka Nodarbinātības valsts aģentūras Daugavpils filiāles vadītājs Jānis Vanags.
Nodarbinātības jautājums Daugavpilij jūtīgs var kļūt, ja piepildās ļaunākās prognozes par ražošanas un pasūtījumu samazināšanu un attiecīgi masveida strādājošo atlaišanu, taču "šāda informācija neapstiprinās," pēc tikšanās ar uzņēmuma vadību uzsver Jānis Vanags.
Šonedēļ Lokomotīvju remonta rūpnīcā notika akcionāru sapulce, ievēlēta jauna valde, līdz februāra vidum joprojām uzņēmumu vada Natālija Petrova, kas ir arī Daugavpils domes deputāte. Uz pēdējām domes komiteju sēdēm viņa neierodas, uz Latvijas Radio telefona zvaniem gan atbild, taču norāda – viss, kas attiecas uz publicitāti, ir iesniegts biržai. Dokumentā teikts: „AS "Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca" darbā ar Krievijas dzelzceļu patlaban nejūt traucējumus, lai gan pakalpojumu izmaksas sakarā ar rubļa devalvāciju kļūst par ekonomiski neizdevīgiem pasūtījumiem. Līdz ar to notiek štatu samazināšana, kas tomēr nav formulējama kā masveida atlaišana”.
Pie uzņēmuma caurlaides punkta var redzēt, ka strādājošo kustība notiek, strādājošie gan nav runīgi, bet bažīgi par savu un uzņēmuma nākotni.
"Izņemot Lokomotīvju remonta rūpnīcu, citu tik nopietnu ražotņu pilsētā tikpat kā nav. Pat ja uzņēmums pēdējā laikā nefunkcionēja ar pilnu slodzi, vienalga - darba vietu bija daudz. Cik mēs zinām, uzņēmumam bija līgums ar Krieviju, taču sankcijas ir darījušas savu,” saka strādnieki.
Daugavpils pašvaldībā cerības uz optimistisku uzņēmuma nākotni nelolo, gatavojas uz bezdarba vilni, domā par „sociālo spilvenu” un uzņēmuma iespējām meklēt jaunus tirgus. Daugavpils domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis raksturo situāciju uzņēmumā kā sarežģītu. Viņš saka - "vēlams darīt visu, lai uzņēmums saglabātos, lai pārdzīvotu šo sarežģīto periodu, lai ne tikai apgūtu jaunu tirgu, bet arī saglabātu iespēju atgriezties [Krievijas] tirgū un strādāt ar pilnu jaudu."
"Protams, nāksies palīdzēt darbiniekiem risināt sociālās problēmas, ja būs nepieciešamība, pašvaldībai ar to jārēķinās. Ja uzņēmumam būs vajadzīgi līdzekļi modernizācijai vai jaunas produkcijas apgūšanai, jāskatās, kādā veidā sniegt valsts atbalstu," secina Lāčplēsis.
Kā liecina biržas dati, pērn Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca strādāja ar gandrīz 16 % mazāku apgrozījumu kā iepriekšējā gadā - apgrozījums pērn deviņos mēnešos bijis pāri par 20 miljoniem eiro.
