"Stāsts par Kipru kā finanšu centru lielā mērā ir beidzies.” Tā uzskata „DNB Bankas” eksperts Pēteris Strautiņš. Tādēļ nerezidentu jeb ārvalstnieku nauda, kas lielos apmēros līdz šim tika glabāta Kipras bankās, visticamāk, sāks aizplūst citur. „Latvijā bija diezgan acīmredzami, ka atsevišķas bankās nauda ieplūda jau tad, kad parādījās pirmie signāli, ka Kiprā varētu būt lielas nepatikšanas, tas jau bija apmēram pirms diviem-trijiem gadiem. Tā kā „gudrākā” nauda no Kipras jau sen ir aizbēgusi un daļēji uz Latviju, tas ir kā noticis fakts,” saka Strautiņš.
Uz to norāda arī „Hipo Fondi” valdes loceklis Aleksejs Marčenko, kurš laikrakstam „Dienas Bizness” sacīja, ka Kiprai „konfiscējot pat nelielu daļu no nerezidentu noguldījumiem, nerezidenti uzreiz pārvedīs atlikušos līdzekļus citur.”
Pēc reitingu aģentūras „Moody's” aplēsēm, Krievijas pilsoņi Kiprā ir noguldījuši aptuveni 25 miljardus eiro. Tādēļ nebūtu ilgi jādomā, lai saprastu, ka daļa no šiem investoriem turpmāk gribēs sadarboties ar Latvijas bankām. Jau šobrīd nerezidentu ieguldījumi Latvijā veido gandrīz pusi no visiem ieguldījumiem. Šis fakts jau tika pārmests Latvijai no Eiropas Parlamenta deputātu puses, kuri iztaujāja finanšu ministru Andri Vilku par Latvijas gatavību pievienoties eirozonai. Gan toreiz, gan tagad amatpersonas saka, ka viss tiekot kontrolēts. Premjers Valdis Dombrovskis šorīt intervijā telekompānijai LNT sacīja, ka banku sektors salīdzinājumā ar pārējiem ekonomikas sektoriem mūsu valstī ir krietni mazāks, nekā Kiprā. Turklāt noteikumi un prasības bankām, kas specializējas ārvalstu klientu noguldījumu piesaistīšanā, Latvijā arī ir stingrāki.
Riskus, ko rada ārvalstu klientu ieguldītā nauda, aicina nepārspīlēt arī „DNB Bankas” eksperts Strautiņš: „Kipras problēmu galvenais iemesls nebija tāds, ka tur ienāca nauda no Krievijas. Galvenais bija tas, ka Kipras bankas aizdeva Grieķijai summu, kas līdzinās vairāk nekā 100% no Kipras iekšzemes kopprodukta. Līdz ar to Kipra, pat ja vēlētos, nespēj glābt savu banku sektoru. Tātad svarīgākais jautājums ir – nevis no kurienes atnāk nauda, bet cik gudri tā tiek izlietota.”
Tomēr Strautiņš piebilst, ka prasība aplikt noguldījumus Kipras bankās ar vienreizējo nodevu ir kā signāls no eirozonas un it sevišķi Vācijas, ka banku sektoru nevar atstāt bez uzraudzības, it sevišķi, ja tas koncentrējas uz ārvalstu klientiem.
