Krievija gan joprojām ir nozīmīgs ārējās tirdzniecības partneris Latvijai, tomēr 1998.gada krīzes scenārija atkārtošanās ir maz ticama, jo šajā laikā būtiski mainījusies ir ne tikai Latvija, bet arī Krievija. Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes vadītājs Juris Kravalis uzsver, ka Krievijas rīcībā esošie resursi savas valūtas stabilitātes nodrošināšanai ir būtiski auguši – jo vairāk krīt rubļa kurss, jo sadārdzinās imports. Taču Krievijai ir lielas rezerves.
Tāpat Latvijas Bankas pārstāvis arī uzsver - Latvijas ekonomika ir kļuvusi pietiekami spēcīga un diversificēta, lai viena tirdzniecības partnera nedienas tai vairs nebūtu kritiskas.
Savukārt vienā nozīmīgākajām Latvijas un Krievijas sadarbības jomām - enerģētikā - šobrīd vērojamie notikumi var izrādīties pat labvēlīgi. Enerģētikas konsultāciju uzņēmuma „Prudentia Energy Markets” vadītājs Roberts Samtiņš norāda, ka naftas cenu kritums pozitīvi ietekmē arī gāzes cenu, tomēr tas, cik Latvija no tā iegūs, atkarīgs arī no valūtas tirgus norisēm:
„Pirmais, uz ko naftas cenas kritums varētu radīt iespaidu, tā ir gāzes cena, tai arī vajadzētu samazināties, taču dolārs paliek vērtīgāks un līdz ar to faktori izlīdzinās. (..) Kā tas būs uz priekšu, jāskatās.”
Vēsturiski Krievija Latvijai ir bijusi nozīmīgs sadarbības partneris arī elektrības tirdzniecības jomā. Tomēr par spīti kaimiņvalsts grūtībām un nepieciešamībai palielināt valsts ieņēmumus šobrīd nav novērojams, ka Krievijai būtu interese būtiski palielināt savas elektrības eksportu uz Baltiju. Tāpēc šobrīd vērojamie notikumi Krievijā elektrības tirgū būtiskas pārmaiņas nenesīs, prognozē Samtiņš:
„Patiesībā redzam pretēju ainu – ir brīvas importa kapacitātes no Krievijas, bet tās netiek piepildītas līdz galam – starpsavienojums Krievija-Baltkrievija-Lietuva nav pilns. Ja būtu pilns, tad cenas vairumtirdzniecības tirgū Latvijā un Lietuvā būtu zemākas, un tas liek domāt – Krievija negrib pārdot lēti savu elektroenerģiju, ar to jārēķinās arī tuvākā un tālākā nākotnē. Jāskatās, kas notiek Skandināvijā un ko paši varam izdarīt uz vietas.”
Latvijas Banka arī uzsver, ka šobrīd Krievijas ekonomikā notiekošais nav liels pārsteigums analītiķiem, tāpēc lielā mērā Krievijas notikumu ietekme ir ierēķināta arī jaunākajās Latvijas izaugsmes prognozēs. Kopumā Krievijas recesija varētu palēnināt Latvijas ekonomikas izaugsmi par aptuveni 0,5%, aplēsusi Latvijas Banka.
