Tas noticis neskatoties uz jau februārī sagatavoto Ukrainas aktīvistu un nevalstisko organizāciju aicinājumu iekļaut uzņēmumu melnajā sarakstā un aizliegt kodoldegvielas importu no Krievijas.
“Rosatom” ir liela loma globālajā kodolreaktoru un kodoldegvielas biznesā. Bet no 439 kodolreaktoriem, kas pērn darbojās visā pasaulē, 38 atradās Krievijā, vēl 42 tika izgatavoti ar Krievijas kodolreaktoru tehnoloģiju, bet vēl 15 tika būvēti ar Krievijas tehnoloģiju.
Ukrainas nevalstiskās organizācijas “Ekodia” enerģētikas politikas analītiķe Oksana Anaņjeva skaidroja, ka viens no iemesliem sankciju nenoteikšanai pret “Rosatom” noteikti ir lielā atkarība no urāna un kodoldegvielas.
Lielākā daļa no 32 valstīm, kas izmanto kodolenerģiju, kādā savas kodoldegvielas piegādes ķēdes daļā paļaujas uz Krieviju.
Eiropai un Savienotajām Valstīm kodolenerģija ir arī ļoti būtisks elements pārejā uz zaļo enerģiju.
