Par jaunās ražotnes un vesela loģistikas parka izveides vietu izraudzīts viens no mazākajiem Daugavpils novada pagastiem - Biķernieki. Te kopējais iedzīvotāju skaits, bērnus un pensionārus ieskaitot, ir mazāks nekā plānotais nodarbināto skaits ražotnē. Turklāt, par rūpnīcas un loģistikas parka būves vietu izraudzīts aizaudzis lauksaimniecības zemes gabals bez infrastruktūras un ar sliktiem grants ceļiem. Lai arī reģionā, kur ir augsts bezdarbs, iedzīvotāji jebkuru iespēju rast darbu vērtē atzinīgi, tomēr šis projekts raisa ne mazums šaubu un neskaidrību.
Biķernieku pagasts Daugavpils novadā ir trešais mazākais, savā ziņā nomale, līdz kura centram no Daugavpils puses krietns gabals jābrauc pa grants ceļu, bet līdz vietai, kas izraudzīta par topošās stikla ražotnes vietu, tie ir veseli 16 km. Tomēr tieši te krievu investori vēlas būvēt rūpnīcu, stāsta pagasta pārvaldes vadītājs Sergejs Romanovs.
«Šī firma jau sen mūsu pagasta teritorijā ir iegādājusies zemi 96 hektāru platībā. Pašai rūpnīcai tiks izmantoti 30 tūkstoši kvadrātmetru un vēl 10 tūkstošos būs noliktavas un autotransporta parks. Pie manis brauca runāt šie cilvēki no Rīgas un Viļņas, tā ir visai plaša starptautiska korporācija,» skaidro Ramanovs.
Publiskajā telpā par krievu investoru, ko pārstāv Rīgā, Baznīcas ielā, dibināta kompānija «Experience» vēlmi Biķerniekos būvēt pārtikas produktu stikla taras rūpnīcu parādījās, kad Daugavpils novada dome pieņēma lēmumu atbalstīt šādas ražotnes esamību. Potenciālos investorus arī nemulsinot attālums un infrastruktūra, apliecina novada domes attīstības nodaļas vadītāja Vita Rūtiņa.
Domē nenoliedz, ka, iespējams, nāks pretī uzņēmējiem un mainīs zemes statusu, bet tas, piemēram, pagasta lauku uzņēmējiem raisa reālas bažas. Lauksaimnieks Aleksandrs Studeņikovs, kurš apsaimnieko ap 50 hektāru zemes, stāsta: «Tā ir lauksaimniecības zeme, iepriekš tika veiktas aptaujas, arī es tajā piedalījos. Un teritoriālajā plānā tā tas arī iezīmēts, taču novada deputāti jau grasās šīs zemes statusu mainīt. Tad kāda jēga bija izstrādāt plānu, ja cilvēki strādāja, centās, plānoja, bet atbrauc bagāts investors ar miljonu kabatā un visu nopērk.»
Vieta, kur iecerēta ražotne, ir visai nolaists zemes gabals. Tie ir krūmāji un purvāji ar mālainu zemi teju 100 hektāru platībā. Kāpēc tieši šī vieta izraudzīta, nav skaidrs daudziem iedzīvotājiem, arī Biķernieku iedzīvotājam Leonīdam, kurš saka:
«Mežu zāģē tur, kur ir mežs, un nevis tur, kur meža nav, tāpat ir ar šo rūpnīcu. Es saprotu, ka tajā nomalē un krūmājos var labi kandžu tecināt, tālu no ceļa, neviens neatradīs, bet stikla taru ražot vienkārši nav no kā...»
Lai ražotu stiklu, vajag smiltis, bet to apkaimē nav. Patiesībā arī cilvēku, kas varētu strādāt jaunajā ražotnē, ar visu bezdarbu reģionā nav. Jo potenciālie investori, kā telefonintervijā Latvijas Radio apliecina uzņēmuma pārstāvis, arhitekts Andris Ektermanis, plāno radīt darba vietas 750 cilvēkiem. Tas vietējos Biķernieku iedzīvotājos raisa zināmu šoku, jo visā pagastā, bērnus un pensionārus ieskaitot, oficiāli ir tikai 720 cilvēki, bet ar visu izbraukšanas un lauku pamešanas sindromu teju 400 palikuši.
«750 darba vietas, tas jau nozīmē, ka vesela pilsēta pie mums jābūvē. Ja doma par šo projektu attīstīsies, es noteikti būšu pret. Mums uz vietas jau tā sarežģīti atrast sakarīgu darbinieku, jautājums, kur paredzēts ņemt tik lielu skaitu strādājošo, no Ķīnas vedīs vai,» stāsta Ektermanis.
Daļa būs no Daugavpils, iespējams, arī no Krievijas, - zemnieka Studeņikova bažas par darbaspēku atspēko pagasta skolas direktors Aleksejs Mackevičs, - te, Biķerniekos, darbojas uz vairākiem pagastiem vienīgā krievu pamatskola, un potenciālās ģimenes ar bērniem no Krievijas te gaida.
Paši pagasta iedzīvotāji jauno projektu jau paspējuši nosaukt par Ostapa Bendera cienīgiem Njū vai lielajiem Vasjuki. Un te noteikti ir savi zemūdens akmeņi, saka zemnieks Aleksandrs Studeņikovs: «Viss notiekošais raisa piesardzību, man šis projekts ir nesaprotams un ļoti strīdīgi vērtējams. Kā man liekas, tas noteikti ir saistīts ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām vai vienkārši kāds naudas atmazgāšanas mēģinājums. No biznesa viedokļa raugoties, es pats kā uzņēmējs, nesaprotu, kāpēc dziļos laukos jāīsteno tāds projekts, ja pilsētās ir kaudzēm pamestu ražošanas ēku, kaut vai bijusī Līvānu stikla rūpnīca.»
Iedzīvotājiem bažas arī par vidi, stāsta Aleksandrs Studeņikovs: «Ja pilsētās ir izveidotas attīrīšanas iekārtas, tās normāli darbojas un tiek uzraudzītas, tad laukos nav tādas kontroles un arī jaunu izveide maksā lielus līdzekļus. Mums bažas, vai šī vieta nekļūs par kādu izgāztuvi vai bīstamu atkritumu glabātuvi. Jautājumu te vairāk nekā atbilžu.»
Tomēr daudziem Biķerniekos, neraugoties uz jelkādām bažām, jaunā ražotne ir cerība, to atzīst ne viens vien šejienietis.
Lai rastu skaidrību par jaunajām iecerēm Biķerniekos, jau rīt novada domes vadība rīkos pagastā tikšanos ar iedzīvotājiem. Bet, lai process par stikla taras ražotni virzītos tālāk, vēl būs nepieciešamas gan vides novērtējums, gan sabiedriskā apspriešana.
