Jelgavā šogad bija jāuzsāk darbība kravas vagonu ražošanas līnijai. Vagonu ražošanu plānoja palaist bijušās Jelgavas cukurfabrikas teritorijā. Taču jaunās vagonu rūpnīcas celtniecība apturēta pagājušā gada beigās.
LTV7 žurnālistu iztaujātais apsargs pastāstīja, ka celtniecība pašlaik nenotiek. „Pagaidām nē. Kaut kādas problēmas. Strādnieki? Viņi tur visu pabeidz, savāks materiālus un viss,” atklāja strādnieks.
Iepriekš bija plānots, ka „Uralvagonzavod” ieguldīs savā meitas uzņēmumā Latvijā 20 miljonus eiro, radot 300 jaunas darbavietas, gada apgrozījums bija plānots līdz pat 114 miljoniem eiro. Tanku ražotājs „Uralvagonzavod” gan iekļauts Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstā, un tam liegta piekļuve Eiropas finanšu instrumentiem.
Jelgavā tas paredzēja ražot slēgtus vagonus, graudu pārvadāšanas vagonus un cisternas. Lielāko produkcijas daļu plānoja eksportēt uz Krieviju un Ukrainu.
Kompānijas vadība atteikusies komentēt situāciju, kā arī atklāt turpmākos plānus. Arī Jelgavas pašvaldība līdz šim nav saņēmusi skaidru informāciju par ražotnes likteni.
„Ir solījums, ka projekts turpināsies un netiks apturēts, darbības ir, bet rezultātus šodien nevaru nosaukt,” LTV7 atzinis Jelgavas mērs Andris Rāviņš.
Arī Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca (RER) pārdzīvo grūtības saistībā ar problēmām Krievijas tirgū. Saskaņā ar 2012.gada datiem tajā bija nodarbināti 979 cilvēki. Uzņēmums ražo elektromotorus elektrovilcieniem, galvenais produkcijas noieta tirgus ir Krievija. Pērn ES valstu noteiktās sankcijas un tam sekojošā rubļa vērtības krišanās noveda pie tā, ka uzņēmums 21.janvārī Rīgas biržai „Nasdaq OMX Riga” paziņoja, ka plāno apgrozījuma kritumu no 34 miljoniem eiro 2014.gadā līdz 20 miljoniem eiro šogad.
Rūpnīcas vadība kategoriski atsakās plašāk komentēt oficiālo paziņojumu, savukārt strādnieki pie ieejas rūpnīcas runā par masu atlaišanām.
„Re, burtiski janvārī divās nedēļās visi aizgāja, visi uz [darba] biržu. Nu, daži cilvēki palikuši, lai apkalpotu iekārtas,” raidījumam „Ļičnoje delo” atklāja strādnieki.
Pašlaik rūpnīcā strādā 100 – 200 cilvēki. RER meistars Andrejs LTV7 pastāstīja, ka formāli darbinieku atlaišana nenotiek štatu samazināšanas dēļ (šāds atlaišanas pamatojums liktu izmaksāt atlaistajiem darbiniekiem kompensācijas), bet gan pēc „pušu savstarpējās vienošanās”.
„Pamatā visus atlaiž. Palikuši tur tikai pensionāri, kurus biržā neņem,” sacīja Andrejs.
Raisa, kura RER nostrādājusi visu mūžu, tagad pārdzīvo par savu dēlu, kas tagad strādā rūpnīcā. „Viņš jau sen tur strādā, kādreiz es arī strādāju. Tagad viņš saka, ka viņiem būs štatu samazināšana par 80%,” stāstīja Raisa.
Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem, laika posmā no decembra līdz janvārim bezdarbnieka statusu ieguvuši 149 bijušie RER darbinieki.
Pēc LTV7 aplēsēm, RER grūtības, „UVZ Baltija” projekta apturēšana un vēl viena Jelgavas uzņēmuma ar Krievijas kapitālu „АМО Plant” bankrota dēļ bez darba palikuši aptuveni 600 cilvēki, bet Latvija nodokļos nesaņēma desmitiem miljonu eiro.
