Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ cieš tūrisma nozare Baltijā

Noplokot Covid-19 pandēmijai, tūrisma un viesmīlības nozare ar lielām cerībām gaidīja šī gada sezonu. Taču Krievijas sāktais karš Ukrainā ir radījis jaunu neskaidrību. Īpaši satraukti ir nozares pārstāvji Baltijas jūras, Centrāleiropas un Austrumeiropas reģiona valstīs. Ukrainā notiekošā kara dēļ daudzi Rietumeiropas un tālāku reģionu iedzīvotāji atceļ plānotos ceļojumus uz valstīm, kas robežojas ar Krieviju un Ukrainu, jo baidās par savu drošību.

Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ cieš tūrisma nozare Baltijā
00:00 / 06:42
Lejuplādēt

Ukrainā jau vairāk nekā divus mēnešus norisinās Krievijas izraisītais karš, un ik dienu ziņās rāda raķešu iznīcinātas dzīvojamās mājas un uzklausa pa visu Eiropu izkaisīto ukraiņu bēgļu likteņstāstus. Medijos pārraidītās kara šausmas ir atstājušas dziļu iespaidu uz cilvēkiem visā pasaulē.

To izjūt tūrisma operatori un viesmīlības uzņēmumi valstīs, kas atrodas blakus Ukrainai un Krievijai. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 24. februārī daudzi ārvalstu klienti atcēla rezervētos ceļojumus un viesnīcas.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste Latvijas Radio sacīja, ka saskaņā ar aplēsēm

viesnīcu rezervācijas ir atceltas aptuveni 60% apmērā. Pašlaik rezervāciju atcelšana ir apstājusies.

„Bet tas nenozīmē, ka mēs prognozējam pieaugumu vai īstenosies tās cerības, ko mēs likām gada sākumā, kad šīs rezervācijas ienāca. Gada sākums tiešām bija ļoti, ļoti cerīgs. Mēs to salīdzinājām ar 2019. gadu, un kāds izteicās, ka varētu pārspēt 2019. gadu. Taču kara sākšanās ienesa korekcijas un sākās rezervāciju atcelšana. Gan tālāki, gan tuvāki galamērķi ļoti piesardzīgi skatās uz Latviju,” pauda Graikste, piebilstot, ka pagaidām situāciju var prognozēt līdz aptuveni maija vidum.

Latvijas Radio aptaujāja nozares pārstāvjus citās Baltijas jūras reģiona valstīs, lai uzzinātu, kā karš Ukrainā ietekmē tūrisma un viesmīlības biznesu.

Lietuva cenšas pārliecināt par drošumu

Lietuvas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Egle Ližaitīte sacīja, ka Lietuvā ir līdzīga situācija kā Latvijā, jo liela daļa viesnīcu rezervācijas ir atceltas. Tās lielākoties esot bijušas grupu rezervācijas no Vācijas, kā arī Amerikas Savienotajām Valstīm un Āzijas.

„Runājot par pavasari un vasaras sākumu, situācija saistībā ar grupu tūrismu ir ļoti slikta. Skatoties tālāk, nozarē strādājošie ir ļoti piesardzīgi. Neviens nevar paredzēt, kāda būs situācija. Visi dzīvo ar domu tikai par nākamo nedēļu. Mēs sagaidām, ka viesnīcu nozarē šogad izaugsme nebūs tik strauja kā 2021. gadā, iespējams, tā saglabāsies vairāk vai mazāk pagājušā gada līmenī. Mēs tiešām negaidām strauju izaugsmi Ukrainā notiekošā kara dēļ,” teica asociācijas vadītāja Lietuvā.

Ližaitīte piebilda, ka nozarē strādājošie un valdība daudz dara, lai Lietuvu ārzemēs joprojām uzlūkotu kā drošu galamērķi, tomēr visus neizdodas pārliecināt.

„Daudzi cilvēki domā, ka mēs atrodamies tuvu kara frontei,

jo mums ir robeža ar Baltkrieviju un kaimiņos ir arī Krievija. Tāpēc ārzemnieki neuzskata, ka mēs esam tik droša vieta, kā mums pašiem šķiet.”

Igaunijā pieaug individuālās rezervācijas

Arī Igaunijā marta sākumā viesnīcas saskārās ar to, ka daudzi ārvalstnieki atcēla rezervācijas, taču pašlaik situācija ir nedaudz stabilizējusies.

„Tā kā vairumā gadījumu tika atceltas grupu rezervācijas, tad mums, protams, nav stingra pamata rezervācijām vasaras sezonai. Bet izskatās, ka mums labi sokas ar individuālajām rezervācijām, piemēram, pēdējā brīža rezervācijām. Šī tendence drīzāk pieaug, tāpēc mums ir pamats zināmam optimismam. Mēs domājam, ka Tallinā šī vasara būs daudz labāka, salīdzinot ar pagājušo vasaru.

Pagājušajā vasarā labi gāja viesnīcām citās Igaunijas pilsētās, bet Tallina bija sarežģītā situācijā. Mēs ceram, ka šovasar arī Tallina saņems savu daļu, jo redzam interesi no ārvalstu tūristiem,” klāstīja Igaunijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Killu Maidla.

Viņa nedomā, ka šis būtu īstais laiks, lai rīkotu plašu kampaņu par to, ka Igaunija ir drošs galamērķis. „Mēs visos iespējamos veidos cenšamies nodot ziņu, ka Igaunijā turpinās normāla ikdienas dzīve un notiek dažādi pasākumi. Mēs starptautiski reklamējam šos pasākumus, piemēram, festivālus. Tādējādi ceram, ka par Igauniju runās kā par drošu ceļojumu mērķi. Mēs neuzskatām, ka ir pareizi atcelt ceļojumu baiļu, nevis reālu draudu dēļ.

Mums nevajadzētu sodīt sevi par to, ko Krievija dara Ukrainā,” norādīja Igaunijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore.

Ar bažām saskārusies arī Somija

Somijas Tūrisma nozares asociācijas izpilddirektore Heli Meki-Frenti Latvijas Radio pastāstīja, ka pirmajās dienās pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā arī Somija daudziem ārzemniekiem vairs nešķita pievilcīgs ceļojuma galamērķis. Pašlaik situācija uzlabojoties.

„Pašlaik neatceļ daudz braucienu uz Somiju, tomēr rezervāciju daudzums nav tik liels, kāds tas būtu, ja nenotiktu karš Ukrainā.

Šī iemesla dēļ ir grūti prognozēt, kā būs nākotnē, cik ilgi tas turpināsies. Šajā situācijā mums nepalīdz mūsu ģeogrāfiskais novietojums. Mēs zinām, ka ir droši šeit dzīvot un cilvēki turpina savu ierasto dzīvi, bet tas var izskatīties citādāk tiem, kuri dzīvo Rietumeiropas vai Dienvideiropas valstīs. Tieši šajās valstīs visvairāk ir samazinājusies interese par ceļojumiem ne tikai uz Somiju, bet arī uz Skandināvijas un Baltijas valstīm,” apgalvo Meki-Frenti.

Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā bija pazīmes, ka šis varētu būt labākais gads Eiropas Savienības (ES) tūrisma sektoram kopš Covid-19 pandēmijas sākuma 2020. gadā. Taču pašreizējā ģeopolitiskā situācija Eiropā rada daudz neskaidrību par nākotni.

Uz to norādīja par tūrismu atbildīgā Eiropas Komisijas ierēdne Valentīna Superti: „Godīgi sakot, ir ļoti sarežģīti izteikt prognozes. Bet mēs varam pateikt, ka būs tieša ietekme, piemēram, zaudētais Krievijas tirgus, kas daudziem Eiropas tūrisma galapunktiem ir nozīmīgs ienākumu avots. Tajā pašā laikā mēs sagaidām, ka reģioni, kas atrodas tālāk no kara zonas un gūst labumu no liela pašmāju tirgus, varētu ciest relatīvi mazāk.”

Tūrisms ir ļoti nozīmīga nozare ES. Tā veido aptuveni 10% no bloka iekšzemes kopprodukta un tieši vai netieši nodarbina 23 miljonus cilvēkus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt