Lai iespējami mazinātu negatīvās sekas, ir jāstiprina sadarbība starp dalībvalstīm. Baltijas valstu kontekstā īpaši uzsvērta topošā Klaipēdas sašķidrinātā dabasgāzes termināļa nozīme.
Tā dēvētais stresa tests tika īstenots iesaistot 38 Eiropas valstis, tajā skaitā Eiropas Savienības dalībvalstis, lai noskaidrotu, cik nozīmīgs trieciens enerģētikas sektoram būtu gadījumā, ja Krievija pilnībā pārtrauktu eksportēt dabasgāzi Eiropas Savienībā uz sešiem mēnešiem.
Secināts, ka piegāžu ilgstošai pārtraukšanai būtu nozīmīga ietekme uz Eiropas Savienību. Saskaņā ar Eiropas Komisijas aprēķiniem, vissmagāk ciestu kopienas austrumu dalībvalstis. Piemēram, Bulgārijai un Rumānijai sešus mēnešus pēc piegāžu pārtraukšanas no Krievijas trūktu vismaz 40% nepieciešamās gāzes. Vēl grūtākā situācijā būtu Somija un Igaunija - šo valstu gadījumā tie būtu vismaz 60%. Komisija, norāda, ka tas nozīmē, ka ciest varētu arī privātās mājsaimniecības.
Ziņojumā norādīts uz diviem galvenajiem vājajiem punktiem Eiropas Savienības īstermiņa enerģētikas drošības politikā. Pirmkārt, vairāki infrastruktūras projekti, kas tika aizsākti pēc 2009.gada gāzes krīzes, nav tikuši pilnībā pabeigti. Tam bijuši vairāki iemesli - tostarp politiskās gribas un pārrobežu sadarbības trūkums. Otrs iemesls - valstu nacionālās piegāžu drošības stratēģijas ir pārāk vienpusējas.
Attiecīgi, kā viens no galvenajiem risinājumiem drošības uzlabošanai tiek piedāvāts, ka Eiropas valstīm ir ciešāk jāsadarbojas, jāveido starpsavienojumi, lai nepieciešamības gadījumā gāzi varētu pārsūknēt viena otrai. Norādīts, ka kopumā būtu jāļauj darboties tirgus principiem, bet ziņojumā piebilsts, ka nepieciešamības gadījumā varētu notikt valdību iejaukšanās tirgū, balstoties uz reģionāliem principiem.
Attiecībā tieši uz Baltijas valstīm, Eiropas Komisija savā ziņojumā uzvērusi gada beigās ekspluatācijā nododamo sašķidrinātās gāzes termināli Klaipēdas ostā Lietuvā. Brisele norāda, ka tas varētu nodrošināt gāzes piegādes patērētājiem visās Baltijas valstīs.
Uzskaitot kopienai pieejamos enerģijas avotus, sašķidrinātās gāzes termināļu nozīmi uzsvēra arī Eiropas Savienības enerģētikas komisārs Ginters Etingers.
„Eiropas Savienība var saražot vienu trešdaļu to tai nepieciešamās dabasgāzes. Mūsu ražotāji ir, piemēram, Lielbritānija, Nīderlande, Rumānija un Vācija. Mums ir pašiem savi gāzes avoti, bet mūsu resursi pakāpeniski samazinās. Mūsu lielākie piegādātāji ir Krievija, Norvēģija un Alžīrija. Papildus tam Eiropā ir aptuveni 20 sašķidrinātās dabasgāzes termināļi, kas mūsu savieno ar visu pasauli. Mēs ņemam gāzi no Kataras, Alžīrijas un citām valstīm,” pauda Etingers.
Šobrīd Eiropas Savienība importē 53% patērētās enerģijas. Savus ieteikumus enerģētiskās drošības garantēšanai Eiropas Komisija stādīs priekšā kopienas valstu līderiem, kas nākamnedēļ pulcēsies uz samitu.
