Viņš pasvītroja, ka gāzes tranzīts ir būtisks ne tikai Ukrainai, bet arī Eiropas patērētājiem. Tādēļ, lai arī sarunām vēl ir gads laika, visām pusēm būtu jāpasteidzas.
"No Eiropas gāzes kompānijām mums jau tiek uzdoti jautājumi par to, kā šis jautājums tiks atrisināts. Tādēļ mums būtu jāizvairās no jebkāda iespējamā satraukuma Eiropas gāzes tirgos. Šī tikšanās ir bijusi pozitīva. Bet, protams, ka izšķirošais sarunu laiks pienāks maijā un vasarā, kad mums kopā ar jauno Ukrainas vadību, kas nāks pēc prezidenta vēlēšanām, būs jāpanāk, ka tiek noslēgts labs līgums," teica Šefčovičs.
Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Klimkins pēc sarunām mikroblogošanas vietnē "Twiter" norādīja, ka Maskava spēlē uz laiku un cer, ka Kijevā pēc marta beigās gaidāmajām prezidenta vēlēšanām varētu mainīties politiskā vadība.
Tāpat domstarpības ir par vienošanās juridiskām detaļām. Gan Brisele, gan Kijeva vēlas, lai līgums starp Krieviju un Ukrainu būtu uz tādiem pašiem nosacījumiem, kā ar jebkuru Eiropas Savienības dalībvalsti.
Bet Krievijas enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks sacīja, ka esošie Ukrainas likumi ļauj pagarināt arī līdzšinējo vienošanos uz vecajiem nosacījumiem.
"Ņemot vērā, ka Eiropā gāzes importa apjomi turpina augt (jau 2018. gadā bija ievērojams pieaugums), mums ir svarīgi nodrošināt gāzes tranzītu un gāzes piegādi Eiropas patērētājiem. Tranzīts caur Ukrainu ir viens no virzieniem, kas tiek apspriests. Un gan Krievijas Federācija, gan arī Ukraina ir izteikusi savu ieinteresētību tajā," teica Novaks.
Tāpat Brisele vēlas, lai līgums starp Ukrainu un Krieviju tiktu noslēgts vismaz uz desmit gadiem. Tas ļautu ieguldīt līdzekļus arī Ukrainas cauruļvada modernizācijā, kas kļūst par akūtu nepieciešamību.
Krievija norāda , ka tranzīts, visticamāk, varētu tikt turpināts. Tomēr neoficiāli tiek pieļauts, ka tā apjomi varētu sarukt uz pusi. Tas radītu būtiskus zaudējumus Ukrainas budžetam. Tāpat viss būšot atkarīgs arī no pārējiem nosacījumiem un cenas.
Nākamā sarunu kārta Briselē starp Ukrainas, Krievijas un EK pārstāvjiem ir gaidāma maijā. Līdz tam Maskavai un Kijevai ir laiks apdomāt Briseles priekšlikumu.
