Embargo, kuru pirms diviem gadiem Krievija noteica Eiropas Savienībā ražotajai pārtikai, turpina negatīvi ietekmēt pārtikas nozares attīstību Latvijā. Jau aizvadītajā gadā ražošanas apjoms nokritās par gandrīz 5%, bet šā gada pirmajā ceturksnī – vēl par teju 2%. Tomēr Krievijas sankciju skartie uzņēmumi visai pasīvi izmanto iespēju pieprasīt nodokļu brīvdienas, tas ir, atlikt nodokļu maksāšanu uz labākiem laikiem. Tas pārsteidzis finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu:
„Sankciju skartajiem uzņēmumiem ir, protams, vēl arī atbalsts, kas nav atcelts. To maz izmanto, bet tas ir instruments, kas no valsts puses tiek piedāvāts. Ja ir grūtības, to vari izmantot.”
Ministres teikto apliecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati. Aizvadītajā gadā ar lūgumu sadalīt nodokļu maksājumus, tam par iemeslu minot Krievijas noteikto embargo pārtikas importam, vērsušies tikai septiņi nodokļu maksātāji. Savukārt šā gada pirmajā pusē to darījuši tikai divi nodokļu maksātāji. VID lēmums tikai vienā gadījumā bijis negatīvs. Vairākus iesniegumus par nodokļu maksājumu atlikšanu atsaukuši paši to iesniedzēji.
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure uzņēmēju nelielo interesi skaidro ar vairākiem apstākļiem. Pirmkārt, jāņem vērā tas, ka šāds atbalsts nodokļu brīvdienu veidā ir pieejams tikai tiem uzņēmumiem, kam eksports uz Krieviju nodrošinājis lielu daļu no apgrozījuma.
„Nevar jebkurš paņemt nodokļu brīvdienas. Tās var ņemt tikai tie, kam noteikts procents apgrozījuma gāja uz Krievijas eksportu un, kad sākās Krievijas embargo, viņi ir tiesīgi paņemt nodokļu brīvdienas. Tas ir tas noteikums, kas ir normāls no abām pusēm, vienīgi nav tik daudz uzņēmumu, kam šis apgrozījuma procents uz Krievijas eksportu bija tik liels. „Food Union” paņēma šādas nodokļu brīvdienas, jo viņiem bija ļoti liels procents eksportam uz Krieviju. Tie uzņēmumi, kurus embargo skāra vissmagāk, droši vien arī ir tie, kas ir paņēmuši nodokļu brīvdienas. Es zinu, ka tagad zivinieki domā par to, jo viņus tagad tikai nesen skāris embargo,” klāsta Šure.
Daļa pārtikas nozares uzņēmumu, izvērtējot atbalsta saņemšanas nosacījumus, nolēmuši to neizmantot, piebilst Šure:
„Tas ir jāizvērtē. Pirmkārt, tie atliktie nodokļi ir jāatmaksā agrāk vai vēlāk. Tad uzņēmumi skatās savu brīvo naudas plūsmu, vērtē, kā viņiem ir izdevīgāk – ņemt tās nodokļu brīvdienas vai nē. Tas ir individuāli. Tāpēc, no vienas puses, valsts ir devusi iespēju, bet, no otras puses, uzņēmums skatās, vai viņam tas ir nepieciešams, jo tur arī diezgan daudz dokumentācijas ir jāiesniedz.”
Nodokļu nomaksas termiņa atlikšana nav vienīgais atbalsts, kas pieejams Krievijas noteiktā embargo skartajai pārtikas nozarei. Piena nozare, ko šis embargo skāris vissmagāk, pērn saņēmusi aptuveni 50 miljonus eiro lielu valsts un Eiropas Savienības atbalstu, bet šā gada jūlijā piensaimniecībām no valsts budžeta izmaksāts valsts atbalsts vairāk nekā 6 miljonu eiro apmērā.
