Lai arī piensaimnieki pašreizējo situāciju Latvijas piena tirgū sauc par dramatisku, pagaidām nav iemesla domāt, ka ”Latvijas pienam” Krievijas noteiktā embargo dēļ radīsies būtiskas problēmas ar valsts galvotā kredīta atmaksu. To sarunā ar Latvijas Radio uzsver Valsts kases Finansēšanas departamenta direktore Antra Bērziņa:
”Ņemot vērā arī šo situāciju, jau šīs nedēļas sākumā bija tikšanās pie finanšu ministra. Piedalījās arī Zemkopības ministrijas pārstāvji, piedalījās Valsts kases pārstāvji, piedalījās uzņēmuma pārstāvji un akcionāri, un tika runāts tieši par šo situāciju, kā tas ietekmēs viņus un kā viņi saistībā ar šo aktualizēs savu biznesa plānu, un ko viņi domā darīt tālāk. Principā jau viņi arī bija vērsušies [ar lūgumu] par atmaksas termiņa nelielu pagarināšanu, gan ne par gala termiņa pagarināšanu, bet par pamatsummas maksājumus, jo viņi vēlējās attīstīt jaunu produktu sēriju, un tas viņiem prasīja papildus apgrozāmos līdzekļus. Līdz ar to viņi lūdza uz četriem mēnešiem atlikt pamatsummas maksājumus bankā. Ar finanšu ministra atļauju viņiem šī iespēja arī tika dota.”
2011. gadā ”Latvijas piens” SEB bankā saņēma valsts galvotu kredītu vairāk nekā 7 miljonu eiro apmērā. Saskaņā ar Valsts kases apkopoto informāciju, šā gada jūnijā kredīta atlikums pārsniedza 5,8 miljonus eiro.”Latvijas piena” dibinātāja - piensaimnieku kooperatīva ”Trikāta KS” valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs uzskata, ka, lai arī embargo negatīvi ietekmē visu piensaimniecības nozari, ”Latvijas piena” konkurētspēja savā ziņā ir pat pieaugusi.
”Krievijas embargo ir ietekmējis Latvijas piena nozari gandrīz tikpat spēcīgi, kā Lietuvas piena nozari un citas Eiropas valstis, kas eksportēja uz Krieviju. ”Latvijas pienam” šī ietekme ir tāda, ka mēs, uzbūvējot šo rūpnīcu, vēl arvien gaidām Krievijas sertifikācijas komisiju. Līdz ar to mēs no Krievijas tirgus aizgājām pirms gada, kad pārtraucām ražošanu Trikātā un pārcēlām uz Jelgavu. Šobrīd situācija ir tāda, ka tagad arī mūsu konkurējošiem uzņēmumiem Baltijas tirgū arī tā eksporta nav. Zemniekiem visiem paliek smagāka, jo cenas krīt, bet, ja runājam par ”Latvijas piena” konkurētspēju, tā bija zemāka situācijā, kas bija pirms šī embargo, jo daudzi mūsu konkurenti eksportēja uz Krieviju, bet mēs to darīt nevarējām,” skaidro Krievārs.
Turklāt gluži nesen ”Latvijas pienam” izdevies piesaistīt jaunu investoru - ”Latraps”, un tā ienākšana uzņēmumā sekmēšot ”Latvijas piena” iespējas atdot valsts galvoto kredītu.
”Ir nostabilizējusies situāciju, ir ienācis uzņēmumā trešais investors - ”Latraps” graudu audzēšanas kooperatīvs, lai stabilizētu situāciju. Tas jau ir noticis zināmā mērā. Mums jau ir pozitīva attīstība gan ar banku, kas mūs kreditēja, gan arī skaidras lietas, kas mums ir izdarāmas pāris tuvākajos mēnešos, kas mums ļaus atvieglot situāciju attiecībā uz Valsts kasi un citiem finanšu jautājumiem,” stāsta Krievārs.
No Valsts kases sniegtās informācijas izriet, ka līdz šim ”Latvijas piens” par valsts galvoto kredītu ik mēnesi maksājis nepilnus 100 tūkstošus eiro - teju 90 tūkstošus eiro lielu pamatmaksājumu un vairāk nekā 8000 eiro lielu procentu maksājumu.
