Krievijas embargo dēļ Latvijas dārzeņu audzētāji nesteidz nodot produkciju Pārtikas bankā

Dārzeņu audzētāji pagaidām nevar nosaukt zaudētās produkcijas apjomu Krievijas sankciju dēļ, jo ražas lielākoties vēl nav novāktas un dārzeņi netiekot izmesti. Tāpat nav skaidrs, kādas kompensācijas pienāksies vietējiem zemniekiem no Eiropas.

Zemnieki gan Latvijā, gan citur Eiropā vēl piesardzīgi raugās uz Eiropas Komisijas priekšlikumu nodot nerealizēto produkciju bez maksas labdarības organizācijām vai skolām, lai pretī saņemtu pašu augstāko atbalsta likmi. Savukārt lauksaimniecības tirgus eksperte norāda, ka dārzeņu audzētājiem vajadzētu cīnīties arī par vietējo atbalstu nozarei.  

Dārzeņu eksports nav liels; daļu var mēģināt notirgot „no lauka”

Latvijas dārzeņu audzētāji Krievijas sankciju dēļ pagaidām uz lauka vai siltumnīcās nelaiž zudībā kādu nerealizētu produkciju un arī zaudējumus tuvākajā laikā prognozēt nevarot. Saimniecībās patlaban ir ražas laiks, un audzētāji cenšas noturēt līdzšinējo dārzeņu apjomu tirgū, tāpēc daudzi ražotāji cenu samazinājuši, lai preci nenāktos izmest.

Kooperatīva ''Mūsmāju dārzeņi'' vadītāja Edīte Strazdiņa skaidroja – „tas, kas šobrīd ir uz laukiem, ir tas, kas jāliek noliktavās un jāvāc glabāšanai uz ziemu”.

„Protams, ne visiem ir tik lielas noliktavas, lai visu var salikt, un tas nozīmē, ka būs vēlme arī notirgot tieši no lauka, vācot ražu, iespējams, par ļoti zemām cenām. Bet spriest par to, cik liela daļa būs jāmet ārā, nevar, jo mums ir jāsaprot, cik liela būs raža, kad to sāks vākt un likt noliktavās,” sacīja Strazdiņa.

Taču kāposti, sīpoli, burkāni var glabāties ilgāku laiku, un tas nozīmē, ka ārā mests praktiski netiek nekas. Problēmas varētu būt tieši ar gurķiem un tomātiem, kam ir salīdzinoši lieli uzkrājumi arī no karstā laika perioda,” atzina kooperatīva pārstāve.

Ātrāk varētu bojāties gurķi un tomāti, bet pārējais aukstuma kamerā varot glabāties pat vairākus mēnešus. Taču Strazdiņa secina, ka ir gana daudz zemnieku Latvijā, kam šādu dzesēšanas iespēju nav. Tiesa, šobrīd lauka ražas vākšana vēl nenorit lietaino laika apstākļu dēļ.

Kopumā Latvijas dārzeņu nozarē eksports nav liels un sasniedz līdz 10% no kopējā apjoma. Eksports sākoties ap februāri, kad Krievijai sāk trūkt dārzeņu. Šobrīd ražotāju cenas vietējiem dārzeņiem, salīdzinot ar pagājušo gadu, jau krietni kritušās piesātinātā tirgus dēļ.

„Ražotāju cena tomātiem un gurķiem mazinājusies par 20% no sankciju sākuma, tad burkāniem un sīpoliem par aptuveni 40% zemāka cena, tāpat kāpostiem un kartupeļiem pie 30% ir šis cenu samazinājums,” pastāstīja Strazdiņa.

„Protams, ka veikalu tīkli iepērkot arvien skatās uz cenām, un mēs joprojām startējam iknedēļas konkursos par zemāko cenu, lai veikals iepirktu. Jārēķinās ar to, ka daudziem veikaliem ir loģistika, kur viņi izvadā paši pa saviem veikaliem, un tās loģistikas izmaksas nesamazinās tikai tāpēc, ka dārzeņu cena sarūk. Veikalos tāpēc cenu samazinājums nebūs jūtams tik strauji kā ražotājam,” skaidroja Strazdiņa.

Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta eksperte Inga Orlova pastāstīja, ka plānotais atbalsta apjoms no Eiropas Komisijas visām valstīm ir 125 miljoni eiro,  no kuriem lielāko daļu komisija iecerējusi novirzīt ābolu un bumbieru audzētāju atbalstam. Bet dārzeņu un pārējo augļu audzētājiem varētu izdalīt aptuveni 43 miljonus eiro.

„Komisija ir iecerējusi trīs atbalsta pasākumus - viens no tiem ir produkcijas izņemšana no tirgus bezmaksas izplatīšanai labdarības organizācijām, skolām utml., otrs - par ražas nenovākšanu jeb atstāšanu uz lauka, kā arī trešais - par ražas priekšlaicīgu novākšanu. Atbalsta likmes būs atkarīgas gan no tā, kuru atbalsta pasākumu ražotājs izvēlēsies, gan arī no tā, vai audzētājs ir kādas augļu un dārzeņu ražotāju organizācijas biedrs vai nē,” klāstīja Orlova.

Ministrija norāda, ka konkrētas kompensāciju likmes būs zināmas pēc 5. septembra lauksaimniecības ministru ārkārtas padomes sēdes.

Nesteidzas nodot dārzeņus un augļus Pārtikas bankā

Vienlaicīgi Latvijā ar aicinājumu pirkt vietējo preci izskanējis arī aicinājums produkciju, kuru nav iespējams realizēt Krievijas embargo vai citu iemeslu dēļ, ziedot trūkumā nonākušo ģimeņu atbalstam Pārtikas bankā. Pagaidām gan neviens to nesteidz darīt, stāstīja Latvijas Samariešu apvienības pārstāve Agita Kraukle.

„Ir dažas zemnieku saimniecības, kuras interesējušās par dokumentu pusi, proti, kas ir ziedojuma līgums, kā to noformēt, kādas ir iespējamās nodokļu atlaides. Mūsuprāt, zemnieki vēl cenšas līdz pēdējam realizēt savu produkciju un, iespējams, gaida skaidru atbildi no valsts vai ES par iespējamo atbalstu,” sacīja Kraukle.

„Lielākoties pagaidām interesējas dārzeņu audzētāji no Zemgales. Mēs paši arī zemniekiem piedāvājam aizbraukt pēc produkcijas un varbūt organizēt talkas ar brīvprātīgajiem, lai ražu novāktu un mazinātu audzētāju izdevumus,” stāstīja Kraukle.

Savukārt uz dārzeņu nodošanu bez maksas kādām skolām un pansionātiem apmaiņā pret atbalstu  paši audzētāji raugās piesardzīgi. Kooperatīvs norāda, ka tas var radīt neveselīgas konkurences risku, jo iestādēs ir jau noslēgti līgumi arī ar vietējiem zemniekiem par normālu cenu.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra eksperte Inguna Gulbe novērojusi, ka patlaban tirgū dārzeņu cenas ir augstas, bet veikalos krietni zemākas nekā iepriekš.

„Īpatnēji, ka nakts tirgū tomāti maksā 70, 80 pat 90 eirocentus kilogramā, bet lielveikalā par 79 centiem ar visiem nodokļiem, PVN, kases aparātu utt. Tātad veikalā ir daudz lētāki it kā Latvijas dārzeņi. Tad es gribu teikt, ka par šādu cenu kilogramā Latvijas audzētājs nevar izdzīvot un attīstīties,” sprieda Gulbe.

Viņas ieskatā attiecībā uz vietējo atbalstu krīzes pārvarēšanai trūkst lobija no pašiem dārzeņu audzētājiem Latvijā salīdzinājumā ar citām nozarēm

Paši audzētāji atzīst, ka dārzeņi ir svaigā produkcija, kas salīdzinoši ātrāk varētu bojāties un kam atbalsts būtu vajadzīgs arī no valsts, taču zaudējumi jāizrēķina katram lauksaimniekam, ko nevar izdarīt, kamēr raža vēl ir uz lauka. Datus varēšot apkopot vien gada beigās.
 

Arī Eiropas zemnieki nogaida

Paziņojot par 125 miljonu eiro piešķiršanu lauksaimniekiem, kas ir cietuši no Krievijas atbildes sankcijām, Eiropas Komisija īpaši uzsvaru lika uz augļu un dārzeņu bezmaksas dalīšanu skolām un labdarības organizācijām.  Tomēr izrādās, ka ne viss ir tik vienkārši. Eiropas lauksaimnieku un zemnieku kooperatīvu organizācija Briselē atzīst, ka šī sistēma darbojas ne vienmēr.

Arī Eiropas zemnieki nogaida
00:00 / 04:16
Lejuplādēt

Pat ar Eiropas piešķirto kompensāciju vākt ražu daudzos gadījumos var nebūt izdevīgi. Līdz ar to, pirms domāt par labdarību, zemnieki daudzās Eiropas valstīs mēģina palielināt noietu vietējos tirgos.

Lēmums par atbalstu Eiropas zemniekiem, kas ir cietuši no Krievijas aizlieguma ievest daudzus pārtikas produktus, Briselē tika paziņots 18. augustā. Tomēr daudzas detaļas joprojām ir neskaidras. Produktu izņemšana no tirgus ar mērķi dalīt tos labdarības organizācijām jau no paša sākuma tika minēta kā viena no labākajām alternatīvām.

Eiropas Komisijas runasvīrs lauksaimniecības jautājumos Rodžers Vaits, paziņojot par atbalsta piešķiršanu, norādīja: „Mēs vēlamies uzsvērt, ka jebkuri pasākumi, kas ir domāti bezmaksas pārtikas dalīšanai, tiks pilnībā apmaksāti no Eiropas Savienības budžeta. Pēc Krievijas ieviestā aizlieguma tirgū ir parādījies pārāk liels piedāvājums. Šie pasākumi ir domāti, lai samazinātu produktu piedāvājumu tirgū, lai cenas nekristu līdz krīzes līmenim.”

Tomēr Eiropas Lauksaimnieku un zemnieku kooperatīvu organizācijas ģenerālsekretārs Pekka Pesonens intervijā Latvijas Radio atzīst, ka nodot ražu labdarības organizācijām ne vienmēr ir tik vienkārši un arī ekonomiski pamatoti.

Vairumā gadījumu, pat ja jums samaksās minimālo cenu, pastāv izmaksas, lai savāktu ražu. Tādēļ galu galā zemniekam tāpat būs zaudējumi. Tādēļ ražas novākšana pat ar visu Eiropas Savienības atbalstu var nest zaudējumus,” uzskata Pesonens.

Tomēr ražas nodošana labdarības organizācijām, pretī saņemot Eiropas kompensāciju, varētu būt loģiska gadījumos, ja augļus vai dārzeņus nevar atstāt uz lauka, skaidro Pesonens. Tas var būt nepieciešams, piemēram, lai uz zemes nebūtu pārāk daudz sapuvušo augļu, jo atsevišķos gadījumos tas var traucēt savākt ražu nākamgad.  Tāpat pret Eiropas kompensāciju labdarībai var nodot arī to, kas jau ir savākts, bet nav kur likt, saka Pesonens.

„Ja jums ir 100 tonnas, piemēram, kāpostu, ko bija paredzēts vest uz Krieviju, un pēkšņi robeža ir ciet. Ko tur var darīt? Te nav lielas izvēles, lai vai kā Eiropas Komisija gribētu palīdzēt. Viņiem nav iespēju aizsūtīt kādu, lai savāktu šos kāpostus vai kontrolētu ražas novākšanas izmaksas, lai tas viss būtu ekonomiski pamatoti. Tādēļ daudzos gadījumos  diemžēl mēs varam runāt tikai un vienīgi par zaudējumu samazināšanu,” sacīja Pesonens.

Viena no valstīm, kas visvairāk izjūt Krievijas sankciju ietekmi, ir Nīderlande. Tās dārzeņu audzētāji ļoti aktīvi eksportēja uz Krieviju. Dažu dienu laikā pēc sankciju paziņošanas lielākie audzētāji apvienojās, lai nodibinātu fondu ar nosaukumu “Samen sterk”  jeb “Kopā stipri” un izveidoja tam arī mājaslapu.

Fonds ir uzsācis arī kampaņu ar saukli “Paņem augļus un dārzeņus sev līdzi uz darbu”, jo galvenais audzētāju mērķis ir palielināt iekšējo patēriņu. “Ja vien katrs Nīderlandē apēstu nevis vienu, bet divus tomātus dienā, tas spētu atsvērt visus Krievijas eksporta zaudējumus,”  saka fonda pārstāvji.

Tā mājaslapā ir pieejamas arī dažādu ēdienu receptes no vietējiem augļiem un dārzeņiem. Viens no tiem ir “Boikota bagete”. Tā ir maize ar mocarellas sieru, pesto mērci un dažādiem dārzeņiem.

Daudz kas tiek atdots arī labdarībai, par ko pārtikas bankas ir ļoti priecīgas. Jouke Katsa ir Pārtikas bankas koordinatore Māslaisas pilsētiņā pie Roterdamas. Intervijā Nīderlandes sabiedriskajam medijam NOS viņa stāsta, ka Pārtikas banka ir negaidīti saņēmusi 32 kastes ar tomātiem. Tas viņas vietējai nodaļai esot ļoti daudz.

Tomēr saruna notika 12. augustā. Bet tagad daudzas Nīderlandes pārtikas bankas jau ir pārpildītas ar šiem produktiem, kas ātri bojājas, un tādēļ tās pašreiz nevēlās pieņemt vairāk.

Savukārt Beļģijas Pārtikas banku federācijas pārstāve telefonsarunā ar Latvijas Radio sacīja, ka viņi neesot izjutuši būtiskas izmaiņas pēc Krievijas sankcijām, jo viņi pārtiku saņem no lielveikaliem, nevis ražotājiem vai zemniekiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt