Krievijas ekonomika pērn sarukusi par 3,7%

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Krievijas ekonomika pērn samazinājusies par 3,7%, kas galvenokārt skaidrojams ar naftas cenu kritumu pasaules tirgū, pirmdien paziņoja valsts statistikas birojs.

Šie dati saskan ar Krievijas Ekonomikas ministrijas decembrī publiskotajiem sākotnējiem datiem.

2014. gads, kad Krievija veica Krimas aneksiju un saistībā ar agresiju Ukrainā tika pakļauta starptautiskajām sankcijām, tika pabeigts ar 0,6% iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu, par mata tiesu izvairoties no recesijas.

Taču aizvadītais 2015. gads bijis krietni sliktāks valsts ekonomikai. Mazumtirdzniecības apjoms samazinājies par desmitdaļu, gandrīz tikpat daudz kritušās arī investīcijas.

Krieviju, kuras ekonomika jau nonākusi recesijā zemo naftas cenu un rietumvalstu noteikto sankciju dēļ, satricinājis jauns naftas cenu kritums un uz valsts amatpersonām pieaug spiediens pēc nepieciešamības rīkoties.

Krievijas Centrālās bankas vadītāja Elvīra Nabuļina pagājušajā nedēļā pēc rubļa vērtības samazināšanās līdz rekordzemam līmenim pavēstīja, ka varasiestādēm ir visi līdzekļi nestabilitātes novēršanai.

Krievija jau arī paziņojusi, ka šogad valsts izdevumus samazinās par 10%, ņemot vērā naftas cenu straujo kritumu pasaules tirgū.

Krievijas budžets 2016.gadam balstīts uz naftas cenu 50 dolāru par barelu apmērā, taču, naftas cenai šobrīd atrodoties 30 dolāru par barelu līmenī, amatpersonas cenšas rast ietaupījumus, lai novērstu deficīta pieaugumu virs 3% no IKP, kas paredzēts šim gadam.

Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs skaidro, ka naftas cenai būtu jāpieaug līdz 82 dolāriem par barelu, lai pilnībā balansētu šā gada budžetu.

Lai novērstu vēl smagāku situāciju, Krievijas valdība pašlaik izstrādā pretkrīzes plānu.

Aģentūras "Reuters" rīcībā esošā informācija liecina, ka valsts ir gatava atvēlēt aptuveni 1,7 miljardus ASV dolāru, lai sniegtu papildu subsīdijas un valsts garantijas ekonomiski nozīmīgu nozaru uzņēmumiem, kas darbojas lauksaimniecībā, rūpniecībā un tranzīta nozarē. Ievērojama daļa šīs naudas solīta arī autobūves industrijai.

Vienlaikus Krievijai jādomā, kā mazināt sociālo neapmierinātību saistībā ar algu izmaksu kavēšanos un pieaugošo dzīves dārdzību, kas pašlaik īpaši skar medikamentu tirgu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti