Centrālā banka bāzes procentu likmi strauji paaugstināja decembrī, lai stabilizētu rubli un iegrožotu inflāciju. Tagad risku balanss ir mainījies, un likme samazināta, ņemot vērā neiepriecinošās prognozes par iekšzemes kopprodukta kritumu un ekonomikas atdzišanu.
Krievijas Centrālā banka piektdien pazemināja bāzes procentu likmi no 17 līdz 15 procentiem. Šāds lēmums bija negaidīts, un, finanšu tirgiem reaģējot, strauji nokritās nacionālās valūtas rubļa vērtība - par vairāk nekā diviem procentiem.
ASV dolāra vērtība vienu brīdi pakāpusies virs 71 rubļa atzīmes, bet eiro uz brīdi sasniedza 81 rubļa atzīmi. Vēlāk rubļa vērtība nedaudz atguvās.
Tik zema Krievijas nacionālās valūtas vērtība pēdējo reizi tika piedzīvota decembra vidū, kad rublis piedzīvotāja straujāko kritumu kopš 1998.gada finanšu krīzes.
Toreiz Centrālā banka sasauca ārkārtas sanāksmi un pieņēma lēmumu bāzes procentu likmi strauji paaugstināt no 10,5% uzreiz uz 17%, lai stabilizētu rubli un mazinātu inflācijas draudus, kaut tas arī radītu riskus ekonomiskajai aktivitātei.
Pagājušajā gadā patēriņa cenas Krievijā pieauga par vairāk nekā 11%. Eksperti prognozēja, ka Centrālā banka nolems bāzes procentu likmi atstāt līdzšinējā līmenī, lai turpinātu mēģinājumus iegrožot inflāciju.
Tomēr likmi nolemts samazināt. Banka lēmumu pamatoja ar izmaiņām inflācijas un ekonomikas atdzišanas risku „līdzsvarā”. Proti, decembrī, krītot rublim un augot inflācijai, likme tika paaugstināta, lai mēģinātu iegrožot cenu pārmērīgu pieaugumu.
Tagad banka prognozē, ka inflāciju apturēs ekonomiskās aktivitātes kritums un līdz 2016.gada janvārim tā nokritīsies zem 10%.
Līdz ar to uzmanība tagad vairāk pievērsta ekonomikas atdzišanai. Starptautiskais Valūtas fonds nesen prognozēja, ka Krievijas iekšzemes kopprodukts šogad samazināsies par 3%, un nākamgad vēl par 1%. Iemesli - krasais naftas cenu samazinājums un ģeopolitiskā saspīlējuma pieaugums.
Krievijas Centrālā banka piebilda, ka procentu likmes samazināšanas mērķis ir „novērst ievērojamu ekonomikas aktivitātes kritumu uz negatīvu ārējo faktoru fona”. Ar to, acīmredzot, domātas rietumvalstu sankcijas saistībā ar konfliktu Ukrainā un krītošās naftas cenas.
Saskaņā ar pašas Centrālās bankas prognozēm, šī gada pirmajā pusē Krievijas IKP gada izteiksmē samazināsies par 3,2%.
Jau vēstīts, ka pērn līdz ar naftas cenu kritumu samazinājās arī rubļa vērtība, bet decembrī rublis finanšu tirgos piedzīvojis īstu drudzi, tā vērtība pret eiro un dolāru strauji nokrita, vienu brīdi pat sasniedzot 100 rubļus par eiro.
Krievijas rubļa vērtības kritums tiek skaidrots ar milzīgo Krievijas ekonomikas atkarību no naftas un gāzes cenām. Finanšu analītiķi jau prognozē Krievijas ekonomikas drīzu nonākšanu recesijā.
Naftas cenas pasaules tirgū piedzīvo kritumu saistībā ar bažām par pārmērīgām enerģijas piegādēm un naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC lēmumu nesamazināt naftas ieguvi.
