Kara skartās Ukrainas ekonomika sarukusi par vairāk nekā 17%, bet sankciju skartās Krievijas - par gandrīz diviem procentiem.
Krievijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šī gada pirmajos trīs mēnešos, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, krities par 1,9%. Par to liecina Krievijas Federālā valsts statistikas dienesta „Rosstat” piektdien publicētie sākotnējie aprēķini.
Situācija Krievijas ekonomikā strauji pasliktinājās aptuveni pirms gada. To negatīvi ietekmē zemās naftas cenas, kā arī rietumvalstu sankcijas, kas ieviestas pret Maskavu saistībā ar militāro konfliktu Ukrainas austrumos un Krimas aneksiju. Pērn gada nogalē strauju vērtības kritumu piedzīvoja arī rublis, kaut pēdējos mēnešos tas nedaudz stabilizējies.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins gan izteicies, ka smagākais jau ir garām, un valdība prognozē atgriešanos pie izaugsmes jau nākamā gada sākumā. Tajā pašā laikā citas prognozes nav tik daudzsološas. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka vēl ceturtdien publicēja jaunāko prognozi, kurā iestādes eksperti paredz, ka Krievijas IKP kritums šogad būs 4,5% apmērā, bet nākamgad kritīsies vēl par 1,8%.
Piektdien paziņojumu par situāciju ekonomikā publicēja arī statistikas birojs Ukrainā, kur situācija ir vēl sarežģītāka. Saskaņā ar datiem, valsts IKP krities par 17,6% šī gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar šo pašu laika periodu pērn.
Ukrainā ekonomikas kritumu veicinājis militārais konflikts rūpnieciski attīstītajos valsts austrumos, kas ietekmējis valsts kopējo ekonomisko stabilitāti. Iepriekš starptautiskās organizācijas prognozēja, ka IKP sarukums šogad būs straujāks par iepriekš prognozēto, ņemot vērā kara ietekmi uz ražošanu.
Tā pati Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka ceturtdien prognozēja, ka šogad gaidāms ekonomikas kritums 7,5% apmērā. Līdzīgu prognozi aprīļa nogalē izteica Pasaules Banka.
Lai palīdzētu Kijevai izvairīties no finanšu sabrukuma, palīdzību sniedz, piemēram, Eiropas Savienība. Arī Starptautiskais Valūtas fonds piekritis aizdevumam nekā 17,5 miljardu dolāru apmērā. Šīs iestādes eksperti aplēsuši, ka Ukrainai, lai izvairītos no finanšu sabrukuma, nepieciešama palīdzība kopumā 40 miljardu ASV dolāru apjomā.
Jau ziņots, ka šogad pirmo reizi kopš 2009.gada, kad arī Krieviju skāra globālā finanšu krīze, Krievijas ekonomika sākusi sarukt.
Vairākas starptautiskās kredītreitingu aģentūras samazinājušas Krievijas valsts obligāciju reitingu no Baa3 līdz Ba1 ar negatīvu prognozi, līdz ar to Krievijas obligācijas iekļautas spekulatīvajā jeb „atkritumu zonā”, kurā nonāk vērtspapīri, kuros nav vērts investēt. Arī kredītreitingu aģentūras prognozē, ka šogad Krievijas ekonomiku sagaida dziļa recesija, turklāt ekonomikas lejupslīde turpināsies arī 2016.gadā.
Krievijas rubļa vērtības straujo krišanos ietekmēja gan Eiropas Savienības un citu valstu sankcijas, lai apturētu Maskavas agresiju Austrumukrainā, gan naftas cenu samazināšanās pasaules biržās.
