Ilgstošajās Krievijas un Baltkrievijas amatpersonu sarunās par naftas piegādēm Minskai rezultāts tā arī nav panākts. Maskava un Minska nav spējušas vienoties par naftas cenu, tarifiem naftas tranzītam caur Baltkrievijas teritoriju, kā arī par kompensāciju par Baltkrievijas naftas pārstrādes uzņēmumu situācijas pasliktināšanu Krievijas īstenotā nodokļu manevra dēļ. Pagājušā gada nogalē Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko paziņoja, ka esot vienojies ar Krievijas premjeru Dmitriju Medvedevu un enerģētikas ministru Aleksandru Novaku, ka arī konkrētu līgumu neesamība naftas piegādes valstij nepārtrauks.
Tomēr no 1. janvāra Krievija ir pārtraukusi naftas piegādi baltkrievu naftas pārstrādes uzņēmumiem. Rafinērijas savā darbā izmanto naftas rezerves no pagājušā gada, vienlaicīgi samazinot arī ražošanas apjomus.
Kā šodien ziņo baltkrievu mediji, pēc 31. decembra sarunām arī ar Krievijas prezidentu Aleksandrs Lukašenko esot uzdevis atbildīgajām amatpersonām jau tuvākajās dienās nodrošināt alternatīvas naftas piegādes. Pirmkārt, runa esot par naftas piegādēm pa dzelzceļu no Baltijas jūras ostām, kā arī alternatīvu piegāžu nodrošināšana pa naftas vadu „Družba”.
Kā norāda baltkrievu ziņu portāls TUT.by, gan Krievijā, gan arī kaimiņos esošajā Ukrainā šaubās, vai tik īsā laikā alternatīvas piegādes ir iespējams nodrošināt. Kā uzskata kompānijas „Ukrtransnafta” vadītājs Nikolajs Gavriļenko, ir ļoti optimistiski domāt, ka Baltkrievija varētu uzsākt alternatīvas naftas iegādes 2020. vai pat 2021. gadā. Savukārt Krievijas kompānijas „Transņeftj” vadītājs Nikolajs Tokarevs uzskata, ka Lukašenko vēlme paņemt divas maģistrālā naftas vada „Družba” caurules un sākt reversās amerikāņu naftas piegādes caur Poliju ir uzskatāma par politiski motivētu paziņojumu, kuram ir nepieciešams nopietns ekonomiskais pamatojums.
Kā vēl oktobrī savā komentārā radiostacijai "Radio Svoboda" norādīja politiskais apskatnieks Valērijs Karbaļevičs, protams, Krievija ir ieinteresēta saglabāt naftas un gāzes piegādes monopolu Baltkrievijā. Karbaļevičs arī uzdod jautājumu, vai Baltkrievijas līderis Lukašenko tiešām nopietni domā par energoresursu piegāžu alternatīvām, kam noteikti būtu nepieciešami svarīgi politiski lēmumi, vai arī vienkārši kārtējo reizi mēģina šantažēt Krieviju? Visticamāk, ka reālāks ir otrais variants. Turklāt, pēc komentētāja domām, par alternatīvām piegādēm un to efektivitāti pašlaik runāt vēl ir pāragri, jo Baltkrieviju tikai ar Krieviju savieno pietiekami laba infrastruktūra, ar Lietuvu projekti vēl tiek izstrādāti, bet amerikāņu nafta caur Poliju liekas pārāk eksotiska, lai to vispār apsvērtu.
Bet, kā visai ironiski norāda baltkrievu filozofs Vladimirs Mackēvičs – nu un ka pārtrauca naftas piegādes? Kā pārtrauca, tā atsāks, jo Krievijai naftu ir nepieciešams pārdot, bet Baltkrievijai ir nepieciešams to iegādāties.
