Krievija par pusotru gadu pagarinās embargo rietumvalstu produktiem

Krievija grasās pagarināt tās ieviesto embargo attiecībā uz rietumvalstu pārtikas produktiem, paziņoja Krievijas premjers Dmitrijs Medvedevs.

Kā ziņo Meduza.io, Medvedevs licis sagatavot rīkojumu par embargo pagarināšanu līdz 2017.gada beigām. Par to gan gala lēmums vēl jāpieņem Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam.

Tas ļaušot ar lauksaimniecību saistītiem uzņēmumiem plānot savas investīcijas ilgākā termiņā, sacīja Krievijas premjers. To esot vairākkārt prasījušas lauksaimniecības kompānijas.

Līdzšinējā Krievijas embargo termiņš ir šī gada 5.augusts.

Tāpat šonedēļ par gatavību turpināt sankcijas pret Krieviju, kuru termiņš beidzas šī gada 31.jūlijā, paziņoja G7 valstu līderi. Eiropas Savienības līderi par šo jautājumu grasās lemt samitā jūnija beigās.

Kā no Maskavas ziņo LTV korespondente Olga Dragiļeva, Krievijā tā saukto pretsankciju pagarināšanu saista ar pašas Krievijas ekonomiku. Tomēr, visticamāk, tā ir atbilde uz G7 valstu līderu samitā pieņemto lēmumu turpināt sankcijas pret Krieviju, līdz valsts izpildīs Minskas vienošanos.

Krievijas politiķiem šīs ziņas ir nepatīkamas - daudzi bija ir gaidījuši, ka pēc Vladimira Putina lēmuma apžēlot Nadiju Savčenko Rietumu atcels sankcijas pret Krieviju vai vismaz dos kādu pozitīvu mājienu, norāda Dragiļeva.

Tomēr iespējams, ka Medvedeva teiktais nozīmē tikai to, ka Krievijas vadība ir gatava uz dialogu. Krievijas premjers ir politiķis ar ļoti zemu autoritāti, pēc būtības viņš nepieņem nozīmīgus lēmumus, un nenosaka dienaskārtību.

Tātad, Medvedeva lūgums sagatavot dokumentus embargo pagarināšanai, kurus vēlāk parakstīs vai neparakstīs Putins, varētu būt mājien - Krievija domā par sankciju pagarināšanu, bet pagaidām vēl ir iespēja to novērst - formāli, kamēr Vladimirs Putins spriež - akceptēt vai neakceptēt Medvedeva piedāvājumu.

Latvijas zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (Zaļo un zemnieku savienība) piektdien atzina – oficiāla lēmuma par embargo pagarināšanu vēl nav. Taču jau līdzšinējie ierobežojumi ļoti negatīvi ietekmējuši Latvijas lauksaimniekus, tādēļ iespējamie risinājumi, ja embargo turpināsies, būtu jāizskata visaugstākajā līmenī.

"Pirmdien mēs pie tā jautājuma noteikti piesēdīsim un rēķināsim, ko tas nozīmē, un tālāk es lūgšu premjeru, lai tuvākajās [Ministru] kabineta sēdēs ieliek Zemkopības ministrijas ziņojumu par situāciju, kāda tā ir šobrīd un kāda tā var izveidoties tuvākajā laikā, (..)" teica ministrs, norādot  – par šo situāciju jādomā arī Eiropas vadībai.

Ziņots, ka pēc 2014.gada pavasarī notikušās Krimas aneksijas un karadarbības izcelšanās Ukrainas austrumos Eiropas Savienības un vairākas citas rietumvalstis ieviesa pret Krieviju dažādas sankcijas.

Vēlāk augustā Krievijas prezidents noteica embargo lauksaimniecības produktiem no tām valstīm kas ieviesušas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju. Tādējādi embargo ieviests pret Eiropas Savienības valstīm, ASV, Norvēģiju, Kanādu un Austriju un attiecas uz gaļas, zivju, piena produktu un augļu ieviešanu. 

Latvijā embargo sāpīgi izjuta piensaimniecības nozare, kura iepriekš daļu produkcijas pārdeva Krievijā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt