Tas nozīmē, ka ir atcelta gāzes piegādēm piemērotā atlaide, par kuru vēl decembrī vienojās Krievijas prezidents Vladimirs Putins un toreizējais Ukrainas vadītājs Viktors Janukovičs.
Šis lēmums pieņemts, jo Ukraina nepildīja savas saistības parāda segšanai par 2013.gadā piegādāto gāzi, 100% neapmaksāja tekošās piegādes, līdz ar to audzēja parādu, skaidroja Millers.
Pašlaik Ukraina ir parādā Krievijai par gāzes piegādēm 1,7 miljardus dolāru. Vēl pirms mēneša parāda apjoms tika lēsts 1,5 miljardu dolāru apmērā, norāda BBC.
Par gāzes cenu atlaižu atcelšanu Krievija brīdināja vēl martā.
Ukrainas jaunā vadība gan gatavojās sliktākam scenārijam – premjers Arsēnijs Jaceņuks iepriekš medijiem pieļāvis, ka gāzes cena var pieaugt līdz par 500 dolāriem.
Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo 2009.gada līgumu par gāzes piegādēm, Ukrainai piegādātās gāzes cenu Krievija nosaka, piesaistot to naftas produktu cenām Dienvideiropā.
Taču ļoti iespējams, ka šī kārtība mainīsies, jo Krievijā tiek izskatīts likumprojekts, kas denonsē tā dēvēto Harkovas līgumu, saskaņā ar kuru Ukrainai bija paredzētas atlaides gāzei uz 25 gadiem (no 2017. līdz 2042.gadam) apmaiņā pret Krievijas flotes bāzes atrašanos Sevastopolē. Denonsēt vienošanos rosināja Putins, norādot, ka pašlaik Krima un Sevastopole faktiski ir Krievijas teritorija.
Jau ziņots, ka svētdien Francijas galvaspilsētā Parīzē notikušās ASV Valsts sekretāra Džona Kerija un Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova sarunas par Ukrainas krīzes noregulējumu pēc četru stundu ilgām diskusijām faktiski ir beigušās bez ievērojamiem rezultātiem. Taču Krievija ir sākusi savu spēku atvilkšanu un pašlaik robežas tuvumā ir izvietoti aptuveni 10 tūkstoši karavīru, salīdzinot ar aptuveni 40 tūkstošiem pagājušajā piektdienā.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja likumu, kas ļauj Krievijai savā sastāvā uzņemt Krimu un Sevastopoli. Savukārt Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāji ir vienojušies par jaunām sankcijām pret Krieviju, papildinot tā saukto melno sarakstu ar jauniem vārdiem. Tagad kopumā ES iesaldē vīzas un banku kontus 33 cilvēkiem. Atcelts arī vasarā gaidāmais ES un Krievijas samits.
Rietumvalstu līderi arī neatsakās no ekonomiskām sankcijām un iespējama ieroču embargo kā nākamā soļa, ja Krievija nepārtrauks agresiju Krimā un nesēdīsies pie sarunu galda.
