Krievijas pārtikas embargo sarakstā līdz šīm ietilpa Eiropas Savienības valstis, Norvēģija, ASV, Kanāda un Austrālija.
Krievijas premjers Dmitrijs Medvedevs paziņoja, ka tagad tas ir papildināts ar vēl piecām valstīm- Albāniju, Melnkalni, Islandi, Lihtenšteinu, kā arī Ukrainu, bet saskaņā ar „īpašiem nosacījumiem”.
Šīs valstis „melnajā sarakstā” iekļautas, jo nolēma pievienoties Eiropas Savienības sankcijām pret Krieviju, paziņoja Medvedevs. Kopiena šovasar vienojās pagarināt pret Krieviju noteiktās ekonomiskās sankcijas, kas ieviestas saistībā ar Krimas aneksiju un bruņoto konfliktu Ukrainas austrumos. Atbildot uz to, Kremlis pirms gada augustā ieviesa pretsankcijas- aizliegumu importēt piena, liellopu gaļas, cūkgaļas, putnu gaļas, augļu, dārzeņu, siera un zivju produktus.
Ziņu aģentūra „Interfax” norāda, ka, piemēram, šī gada pirmajā ceturksnī zivju importā Krievijā Islandes daļa sastādīja 15%. Tajā pašā laikā neviens uzņēmums Albānijā nav akreditēs dzīvnieku izcelsmes produktu importēšanai Krievijā. Importētāju sarakstā no Melnkalnes ir trīs gaļas piegādes uzņēmumi un seši gaļas produktu piegādātāji. Tomēr piegādes no šiem uzņēmumiem aizliegtas kopš pērnā gada rudens, to pamatojot ar veterināriem iemesliem. Bet Lihtenšteinā tiesības eksportēt uz Krieviju ir diviem dzīvnieku barības un barības piedevu ražotājiem, raksta „Interfax”.
Savukārt attiecībā uz Ukrainu Kremlis nolēmis piemērot īpašus nosacījumus, kurus rietumvalstīs, gaidāms, uztvers kā atklātu politisku spiedienu pret Kijevu. Proti, pārtikas embargo nolemts ieviest arī pret Ukrainu, bet tikai, kad stāsies spēkā Kijevas ar Eiropas Savienību noslēgtā Asociācijās līguma ekonomiskā daļa. Pērn Krievija izteica pretenzijas, draudot atcelt priekšrocības Ukrainas preču importam. Tādēļ tika panākta vienošanās, ka Asociācijas līguma ekonomiskās daļas stāšanās spēkā tiek atlikta līdz 2016.gada 1.janvārim. Ja šajā datumā tā stāsies spēkā arī embargo, brīdināja Medvedevs.
„Aizliegums lauksaimniecības produktu importam [Krievijā no Ukrainas] stāsies spēkā tikai tad, ja šīs valsts valdība ieviesīs Eiropas Savienības Asociācijas līguma ekonomisko daļu, ko Kijeva parakstīja pagājušā gada jūnijā. Mēs vienojāmies dot laiku - līdz nākamā gada 1.janvārim - ekonomiskā noregulējuma jautājumu atrisināšanai. Ja mēs ar Eiropas Savienības starpniecību nespēsim vienoties, bet šobrīd es neredzu pazīmes, ka tas varētu notikt- beidzoties šim termiņam stāsies spēkā agrāk apstiprinātie dokumenti, kas attiecībā uz Ukrainu nosaka normālu/standarta tirdzniecības režīmu un pārtikas embargo,” pauda Krievijas premjers.
Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni jūlija nogalē paziņoja, ka pēc lēmuma pagarināt sankcijas, tām pievienojušās vēl septiņas ārpus kopienas esošas valstīs - minētās piecas, kā arī Norvēģija un Gruzija. Pret Norvēģiju Krievija embargo ieviesa jau pērn augustā, bet Gruzijas valdība izskanējušās ziņas par pievienošanos sankcijām noliedza.
Krievija, papildinot valstu sarakstu, no kurām aizliedz ievest pārtiku, tikmēr jau nedēļu turpina masveidā iznīcināt embargo pakļautos produktus, kas tomēr nokļuvuši valstī.
