Pēc otrdien piedzīvotā straujā Krievijas rubļa krituma tā kurss pret ASV dolāru un eiro trešdien ir nostabilizējies attiecīgi 68 un 85 rubļu robežās.
Kā paziņojusi Krievijas Finanšu ministrija, Krievijas valūta ir pārāk nepietiekami novērtēta, tāpēc tiek uzsākta valūtas rezervju tirdzniecība, proti, plānots pārdot aptuveni 7 miljardus dolāru.
Tieši pēc šī paziņojuma dolāra un eiro vērtība ir sākusi kristies.
Šo situāciju ar lielu satraukumu vērtē gan finanšu tirgi, gan arī Krievijas uzņēmēji. Kā televīzijas kanālam RBK norāda „Milbank” valdes priekšsēdētāja padomnieks Aleksejs Kapuskins, pašreizējā situācijā izšķiroši soļi būtu jāsper Centrālajai bankai, turklāt būtu jāizmanto iepriekšējo krīžu atrisināšanas pieredze. Ja tas netiks darīts, vislielākie cietēji būs uzņēmēji, jo kreditēšanas tirgus jau tagad ir apstājies.
"Ja pašreizējā bāzes likme tiks saglabāta pašreizējo 17% apmērā, agri vai vēlu tas transformēsies uz biznesu. Taču, ja Centrālā banka atjaunos kaut vai līdz pirmdienai piemēroto 10,5 procentu likmi, iespējams, sekas biznesam nebūs tik smagas. Jebkurā gadījumā hipotekārie kredīti ir miruši, kredīti pašlaik vairs netiek izsniegti, un ir iestājusies pauze. Jautājums ir arī par to, vai turpmāk tiks izsniegti kredīti rubļos, jo pašlaik notiek ekonomikas dolarizācija," norādīja Kapuskins.
Krievijas Nacionālās pētniecības universitātes „Augstākās ekonomikas skolas” profesors Jūlijs Ņisņevičs gan ir pārliecināts, ka pašreizējā situācijā valsts vadībai īsti nav skaidrības par izeju no krīzes, tāpēc ir vērts runāt par ilgstošas krīzes iestāšanos.
"Es baidos, ka šī vairs nav melnā otrdiena, bet gan vesela melnā strīpa, kas sākās nevis pirms dažām dienām, bet jau krietni agrāk. Jā, pašlaik raustās Centrālās bankas vadītāja Nabiuļina un raustās valdība. Taču, manuprāt visas reālās iespējas situāciju kaut kā apturēt, jau ir palaistas garām. Turklāt mēs visi saprotam, ka viss tikai pasliktinās. Jau tā ir kritums, bet tad pēkšņi ir situācija ar kompānijas „Rosņeftj” akciju pirkšanu. Ir tāda sajūta, ka valsts vadītāji, maigi izsakoties, nesaprot, ko paši dara," skaidroja Ņisņevičs.
Līdzīgu viedokli pauž arī Krievijas Valsts domes deputāts no frakcijas „Taisnīgā Krievija” Valērijs Zubovs, kurš ir pārliecināts - pašreizējā situācijā īpaši uzņēmējiem nav sapratnes par spēles noteikumiem: "Lai sabiedrība varētu normāli funkcionēt, tās dažādajām sociālajām grupām ir jāsaņem pienācīga informācija. Uzņēmējiem ir jāsaprot, kā valdība gatavojas regulēt ekonomiku un kādu politiku īstenos Centrālā banka. Pēdējo mēnešu laikā šādu signālu par spēles noteikumiem pilnīgi noteikti nav bijis. Valdība nezina, kā kopumā izvest ekonomiku no krīzes, tāpēc tiks glābti atsevišķi spēlētāji - svarīgākie, vai pietuvinātākie. Ko darīt pārējiem? Glābties!"
Kā norāda žurnālisti un ekonomikas eksperti, ar lielu nepacietību tiek gaidīts Krievijas prezidenta Vladimira Putina rītdienas paziņojums par ekonomisko situāciju. Vienlaicīgi gan tiek norādīts, ka pēc iepriekšējās uzrunas Federālajai sapulcei, tika gaidīta rubļa stabilizēšanās, taču tas nenotika.
Tikmēr spiediens pret Krieviju no ārpuses joprojām turpinās. Kļuvis zināms, ka ASV prezidents Baraks Obama gatavojas parakstīt Kongresa apstiprināto likumprojektu par jaunām sankcijām pret Krieviju tās rīcības Ukrainā dēļ.
Tā dēvētais Ukrainas brīvības atbalsta akts paredz sankcijas pret Krievijas enerģētikas un aizsardzības sektoriem un uzņēmumiem, kas pārdod vai pārvieto militāro ekipējumu uz Ukrainas teritoriju, kā arī Gruziju, Moldovu un Sīriju.
Šodien par jaunām sankcijām pret Krimu ir vienojusies arī Eiropas Savienība.
Kā notiekošo komentējis Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, šīs sankcijas tikai apliecina to, ka kāds Rietumos ļoti vēlas politiskā režīma maiņu Krievijā, taču uz tik lielas valsts kā Krievijas ekonomisko sabrukumu cerēt neesot pamata.
