Krievija glābj ekonomiku – ierobežo labības eksportu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Krievija ievieš arvien jaunus pasākumus, cenšoties paglābt savas valsts ekonomiku pēc tam, kad to smagi iedragāja zemās naftas cenas un starptautiskās sankcijas, kas izraisīja vēsturisku rubļa vērtības kritumu.  Tikmēr Krievijas ekonomisti nākuši klajā ar brīdinājumiem, ka Krievijā pilnvērtīga ekonomiskā krīze sāksies nākamgad. 

Krievijas varas iestādes jau ir spiestas glābt grūtībās nonākušās bankas un aviokompānijas, kā arī ierobežot graudu eksportu. Krievijas prezidents Vladimirs Putins paudis pārliecību, ka agri vai vēlu Krievija pielāgosies arī šīm cenām un grūtībām un tās pārvarēs.  

Rubļa kursa krituma dēļ Krievijas lauksaimniekiem daudz ienesīgāks kļuvis labības eksports, tādēļ vietējā tirgū strauji pieauga kviešu cenas. Cerot tās samazināt, Krievijas valdība ieviesusi muitas ierobežojumus graudaugu eksportam.

Pēc straujā krituma pagājušajā nedēļā un Krievijas Centrālās bankas iejaukšanās Krievijas rublis šīs nedēļas sākumā savas pozīcijas ir nostiprinājis. Taču daudzi eksperti norāda, ka šis ir tikai klusums pirms vētras. Ekonomists Sergejs Aleksašenko intervijā radiostacijai „Komersant FM” norādījis, ka vētra skars ne tikai finanšu tirgus, bet arī reālo ekonomiku.

Līdzīgu viedokli paudis arī bijušais Krievijas finanšu ministrs Aleksejs Kudrins. Viņš paudis, ka Krievija iegājusi vai ieiet „īstā, pilnvērtīgā ekonomiskā krīzē un nākamajā gadā mēs to izbaudīsim pilnībā”.

„Lai arī naftas cenas, visticamāk atgriezīsies 80  dolāru robežās, iekšzemes kopprodukts kritīsies par 2%. Pirmo reizi kopš 2000.gada un pirmo reizi Putina un [premjera Dmitrija] Medvedeva valdīšanas laikā samazināsies reālie iedzīvotāju ienākumi. Inflācija var sasniegt 12 līdz 15%. Imports samazināsies aptuveni par 40%, apgrūtinot pieeju mūsdienīgām tehnoloģijām un kavējot modernizāciju. Krievijas kredītreitings, visticamāk, samazināsies līdz pirmsbankrota līmenim, pasliktināsies maksājumu disciplīna un ir gaidāmi mazo un vidējo uzņēmumu bankroti,” spriedis Kudrins.

Arvien biežāk tiek saņemtas ziņas par dažāda izmēra kompāniju problēmām. Tā, piemēram, kļuvis zināms, ka Krievijas Centrālā banka ir pārņēmusi finansiālo problēmu skarto banku "Trast" savā pārraudzībā un sniegs tai finansiālo palīdzību 30 miljardu rubļu jeb 410 miljonu eiro apmērā.

"Trast" ir Krievijas 15. lielākā banka pēc noguldījumu apjoma un 29. pēc aktīvu apjoma. Krievijā darbojas vairāk nekā 600 banku, vairums no tām ir mazas un Rietumvalstu sankciju dēļ tās vairs nevar aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos.

Tāpat Krievijas valdība paziņojusi, ka atbalsts tiks sniegts arī grūtībās nonākušajām Krievijas aviokompānijām. Par to paziņojis vicepremjers Arkādijs Dvorkovičs, paskaidrojot, ka palīdzību ir lūgušas kompānijas „Transaero” un „Juteir” - palīdzība tām var izpausties gan kā valsts garantijas kredītiem, gan kā iekšējo reisu subsidēšana.

Tāpat Arkādijs Dvorkovičs norādījis, ka tuvāko 24 stundu laikā plānots ieviest ierobežojumus graudu eksportam, tādējādi cenšoties apturēt graudu cenu kāpumu vietējā tirgū. Rubļa vērtības kritums graudu eksportu ir padarījis daudz ienesīgāku, tajā pašā laikā izraisot strauju gaudu cenu kāpumu Krievijas tirgū, kas vērojams, neskatoties uz ļoti labo ražu.

Kamēr ASV žurnāla "Forbes" krievu versijas apkopotā informācija liecina, ka 20 Krievijas bagātākie cilvēki šogad kopumā zaudējuši 73,4 miljardus dolāru, bet britu prese ziņo, ka gada pirmajos deviņos mēnešos interesi par tā dēvētajām investīciju vīzām Lielbritānijā ir izrādījuši 162 krievu bagātnieki, ar paziņojumu klajā nācis arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Pēc viņa vārdiem, Krievijas ekonomika jebkurā gadījumā pielāgosies pašreizējiem apstākļiem, taču tam būs nepieciešams laiks. Putins aicinājis politiķus neļauties populismam, darboties atbildīgi un pildīt visas sociālās saistības, jo tikai tā būšot iespējams izkļūt no jebkādām grūtībām.

Jau ziņots, ka novembra beigās Krievijas nacionālā valūta turpināja kritienu, sasniedzot jaunus antirekordus – ASV dolāra kurss sasniedza 45,57 rubļus, bet eiro – 57,01 rubli.

Sākotnēji rubļa kritums bija saistīts ar naftas cenām. Kopš jūnija jēlnaftas cenas pasaules tirgū ir samazinājušās par 30%, galvenokārt saistībā ar pārprodukciju un ASV dolāra vērtības pieaugumu. Bet OPEC nolēma nesamazināt naftas ieguvi.

Pagājušajā nedēļā Maskavas biržā dolārs un eiro turpināja augt, rubļa kurss nokrita  līdz 80 rubļiem par dolāru un 100 rubļiem par eiro.  Vēlāk rublis nedaudz atguva pozīcijas, bet  rubļa kurss turpināja  svārstīties. Krievijas veikali pārskata cenas, bet iedzīvotāji drudžaini izpērk sadzīves tehniku un citus ilglietošanas produktus. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti